Par ko kaunīgi klusē... masturbācija
Tas ir delikāts, bet ļoti svarīgs temats. Vēl vairākus gadus atpakaļ saruna par šo problēmu - masturbāciju, kura eksistēja vienmēr, būtu vienkārši neiespējama. Tomēr seksuāla renesanse, kas turpinās pēcpadonju valstīs, daudzveidīgas literatūras pārpilnība, kas parādījās uz grāmatu plauktiem, liek mums atmest maldīgo kaunīgumu.
Līdz nesenam laikam par masturbāciju tika pieņemts dēvēt darbības, kas ir saistītas ar dzimumorgānu stimulāciju ar rokām lai gūtu orgasmu, tūlīt pēc kura iestājas seksuāls atslābums. Šis termins nāk no grieķu vārdiem «roka» un «iekustināt». Cits šīs darbības termins „onānija” vai „onānisms” ir cēlies viduslaikos, kad Romas pāvests Pijs IV uzsāka karagājienu pret šo darbību. (cēlies tas no Bībeles varoņa Onāna vārda, kurš izlēja sēklu uz zemes, par ko viņu Dievs sodīja. Ar sinonīmu „onānisms” vairāk saista vīriešu dzimtas pārstāvju darbības, un tam ir negatīva nokrāsa. Tāpēc 1970. gadā ANO Vispasaules Veselības Organizācijas organizētajā seksopatologu kongresā Ņujorkā, kad šai darbībai tika noņemts slimības statuss, tika arī rekomendēts nelietot sinonīmu „onānisms”). Tomēr tas ir visai šaurs formulējums, aiz kura robežas nokļuva gandrīz visa daudzveidīgā pašapmierināšanās būtība. Īstenībā zem tā nonāk tikai šaura primitīva jēga, tā saucamā ātrā pašapmierināšanās, kuras mērķis patiešām ir tikai atslābuma gūšana un seksuāla sasprindzinājuma noņemšana. Mūsdienu formulējums ņem vērā daudz vairāk faktoru.
Piemēram, eiropieši par masturbāciju sauc dzimumorgānu vai citu erogēnu un jūtīgu zonu stimulāciju ar rokām vai citiem priekšmetiem ar mērķi gūt seksuālu baudu vientulībā, vai ar sava vai pretējas dzimtas partneriem. Medicīnā ir ievests arī psihiskās masturbācijas termins, kad baudu un orgasmu gūst tikai ar seksuālu fantāziju palīdzību, bez roku vai citu priekšmetu palīdzības.
Mūsdienu pētnieki dala masturbāciju uz dažādiem paveidiem (https://www.seksologija.lv/masturbacija.html) , kas ir pilnīgi attaisnoti, jo katram paveidam ir nozīmīgu atšķirību virkne un visi tie var būt apvienoti tikai lingvistiski, bet ne fizioloģiski. Vēl vairāk masturbācija atšķiras no parasta dzimumakta starp pretējo dzimtu partneriem. Neskatoties uz līdzībām (mainošās uzbudinājuma stadijas un galalaiznākuma orgasms) tie ir pilnīgi dažādi fizioloģiski akti un neviens no tiem nevar būt pilnvērtīgs aizstājējs citam. Masturbācija nevar pilnībā aizstāt seksu, bet arī nodarbības ar seksu nevar cilvēkam aizstāt masturbācijas prieku.
Atšķirībā no dzimumakta, masturbācijai nav vajadzīgs partneris uzbudinājumu izsauc ar erotiskām fantāzijām, vai spēcīgu seksuālu vēlmi, retāk ar neuzbudināto dzimumorgānu stimulāciju. Nereti uzbudinājumam tiek izmantota pornogrāfiska produkcija fotogrāfiju, attēlu, tekstu un filmu veidā. Tomēr tas vairāk piemīt vīriešiem, nekā sievietēm.
Pie nodarbībām ar masturbāciju var izsaukt ilgstošā seksuālā atturēšanās un fizioloģiskas neērtības, kuras ir saistītas ar to. Tā var būt nieze dzimumorgānu jomā, smagums vēdera lejasdaļā, sāpes sēklu dziedzeros vīriešiem, kā arī uzmācīgas erotiskas fantāzijas un domas. Visi šie faktori subjektīvi tiek novērtēti kā iekairinoši, kas prasa apmierināšanu. Cilvēkiem ar masturbācijas pieredzi par masturbācijas iemeslu var kļūt vienkārši patīkamu izjūtu atkārtošanas vēlme. Tādi cilvēki zina ko gaidīt no masturbācijas un apzināti iet šo ceļu.
Masturbācija var būt:
neapzināta, piemēram, bērnībā , kad bērns veic masturbācijas darbības, neapzinoties to nozīmi;
kompensatora, kad tā notiek aizstājot tradicionālos dzimumakta veidus;
apzināta, kad, neizjūtot trūkumu seksā, cilvēks pielieto masturbāciju, kā alternatīvu, savādāku par izjūtām dzimumaktā apmierināšanas un seksuālas baudas iegūšanas veidu.
Masturbācija var veikt vienatnē, kad cilvēks iekairina un apmierina sevi vientulībā, bet arī var būt kopēja, kad blakus viens ar otru masturbē divi vai vairāki cilvēki. Šajā gadījumā partnera vai partneru klātbūtne, kas masturbē vienlaikus, var kļūt par papildus un dažreiz ļoti spēcīgu iekairinošu faktoru. Nospiedošs cilvēku vairākums vismaz vairākas reizes sapņoja par kopīgu masturbāciju, un diezgan lielam skaitam ir tamlīdzīga pieredze, vai tie praktizē kopīgu masturbāciju regulāri, dodot tai priekšroku masturbācijai vientulībā.
Daudzi pētnieki izdala arī savstarpējo masturbāciju, kaut arī ir tādi, kas uzskata to par vienu no tradicionālā seksa tehnikām, tāpat kā orālo vai anālo seksu. Tomēr diez vai tas ir attaisnoti, drīzāk orālās darbības var ierindot pie masturbācijas, pēc partneru fizioloģiskām reakcijām, nekā savstarpējo masturbāciju pie seksa.
Savstarpējā masturbācija ir darbības ar rokām vai citām ķermeņa daļām un priekšmetiem, kas ir virzītas nevis uz personīgo uzbudinājumu un apmierināšanu, bet gan uz partnera vai partneres dzimumorgānu stimulāciju. Tā kā daži pētnieki atdala masturbāciju no orālā seksa, mēs to neaplūkosim, bet apstāsimies tikai uz darbībām ar rokām un speciāliem priekšmetiem masturbācijai (vibratoriem).
Savstarpēja masturbācija var būt vienlaicīga, kad abi partneri vienlaikus stimulē viens otra dzimumorgānus, bet tāpat arī šķirta. Pie vienlaicīgas stimulācijas partneri, kā likums, tiecas uz vienlaicīgu orgasma gūšanu, bet šķirto pielieto tad, kad nav vēlmes vai iespējas uzbudināties pašai (pašam), bet gribas izdarīt patīkamu partnerim (partnerei). Daudzi vīrieši dod priekšroku, kad tos masturbē sieviete, nekā masturbēt vientulībā, bet, kā rāda prakse, pilnībā aizstāt pašapmierināšanu savstarpēja masturbācija nevar, un to pielieto seksuālai daudzveidībai un lai iegūtu jaunas izjūtas.
Visi masturbācijas veidi ievērojami atšķiras viens no otra gan ar masturbācijas kustību tehniku, gan pēc akta ilguma un ar izjūtām, kas tiek iegūtas masturbējot.
Neapzināta masturbācija ir sastopama tikai bērnu vecumā un to izsauc nevis iekšējie cēloņi, nevis patīkamu izjūtu vai apmierināšanās vēlme, bet gan ārējie faktori, tādi kā dzimumorgānu kairinājums ar apģērbu vai virspusējie iekaisuma procesi. Sajūtot neērtības dzimumorgānu jomā, bērns mēģina atbrīvoties no neierastām izjūtām (biežāk niezes) aiztiekot jūtīgās vietas ar rokām. Agrāk vai vēlāk viņš skar erogēnās zonas, tas rada patīkamas izjūtas un tamlīdzīgas darbības nostiprinās par paradumu.
Kā likums, tādas bērnu darbības noved vecākus šokā, kas ir saistīts ar totālu seksuālo analfabētismu, kas ir raksturīgs vecākajai paaudzei. Vecāki redz neapzinātajā masturbācijā seksuālas aizkulises un tas biedē viņus. Īstenībā nekādu seksuālu aizkulišu tamlīdzīgās darbībās nav ja bērnam niez pirksts, viņš kasa pirkstu, ja dzimumorgāni, viņš aiztiek tos.
Ir vērts pievērst uzmanību arī tam faktam, ka bērni, kuru vecāki tā vai citādi pasargāja tos no neapzinātās masturbācijas, sasniedzot jaunāko skolas vecumu ir nervozāki par to masturbējošiem vienaudžiem. Tie sliktāk mācās un cieš no tā saucamajiem «aizvietojošajiem» kaitīgajiem pieradumiem, kuri, atšķirībā no neapzinātās masturbācijas, nes reālu un pietiekami nopietnu kaitējumu.
Vēl viens interesants fakts - starp izvarotājiem ir liels skaits vīriešu, kuri dažādu iemeslu dēļ, nenodarbojas ar masturbāciju. Bet tā kā organisms prasa izlādi, viņi to veic šādā brutālā veidā.
Kompensatorā masturbācija ir sastopama gan vīriešiem, gan sievietēm pilnbrieda vecumā, pēc regulāras dzimumdzīves sākuma, biežāk pēc apprecēšanās. Daži pētnieki uzskata par kompensatoro, pirmslaulības pusaudžu masturbāciju, bet mēs pēc dažām pazīmēm uzskatām to par apzināto.
Kompensatoro masturbāciju izmanto cilvēki, kuri grib, bet kādu iemeslu pēc nevar stāties dzimumaktā ar partneri. Visbiežāk tas notiek pie partnera pagaidu prombūtnes. Tādējādi kompensatoro masturbāciju var aplūkot nevis kā seksuālas baudas un apmierināšanas patstāvīgas gūšanas apzinātu veidu, bet kā dzimumakta aizstāšanu, veidu kā atbrīvoties no seksuāla sasprindzinājuma partnera prombūtnē.
Kompensatorā masturbācija ir raksturojama ar to, ka to izmanto kā galējo līdzekli, tad, kad «noturēties nav vairāk spēka». Tādēļ tamlīdzīgs akts sākas jau pēc pirmā uzbudinājuma rašanās. Un kompensatorais masturbācijas akts kā likums noris ātri, nes spilgtus, bet ne ilgus seksuālus pārdzīvojumus. Seksuāla uzbudinājuma stadijas paiet viena pēc otras ātri, to laikā patīkamas izjūtas ir novājinātas, toties orgasms ir ļoti spilgts, vīriešiem pavadās ar liela spermas daudzuma izplūdi, nes lavīnveida baudu, bet pēc tam dziļu apmierinājumu.
Kompensatorā masturbācija vienmēr noris vienatnē, mums nav zināmi kopīgas kompensatorās masturbācijas gadījumi. Pat cietumos kompensatorās masturbācijas aktu cenšas veikt vientulībā, cik nu tas ir iespējams tādā iestādē. Grupveida masturbācijas aktus cietumos mēs esam sliecīgi aplūkot par piespiesta vai hierarhiska homoseksuālisma izpausmi, līdzīgi kā orālos un anālos dzimumaktus tur.
Kompensatorā masturbācijas tehnika ir ārkārtīgi minimāla. Vīriešiem tā vienmēr ir saistīta ar kustībām, kas kopē dzimumlocekļa kustības makstī. Ereģēto dzimumlocekli saņem dūrē, un pēc tam vīrietis veic ar roku ritmiskas kustības līdz pašam orgasma momentam. Tieši kompensatorai masturbācijai raksturīga intensīva iedarbība uz dzimumlocekļa pašu jūtīgāko vietu, kas noved pie ļoti ātra orgasma. Tāpat kompensatorai masturbācijai visai raksturīgi ļoti ātras rokas kustības.
Visbiežāk kompensatoro masturbāciju vīrietis iesāk jau ar ereģēto dzimumlocekli un no masturbatoro kustību sākuma līdz spermas izvirdumam reti paiet vairāk kā trīsdesmit-četrdesmit sekundes. Dažreiz orgasma sasniegšanai pietiek ar dažām ļoti ātrām kustībām. Tādos gadījumos viss akts ilgst aptuveni desmit sekundes un beidzas ar ļoti jaudīgu orgasmu, ar jaudīgu liela spermas daudzuma izvirdumu. Tāds orgasms subjektīvi tiek uztverts kā patīkams atvieglojums, kura dēļ viss arī notika. Stimulācijas laiks tiek uztverts, nevis kā patīkams, bet gan kā nepieciešamais atslābuma sasniegšanai.
Kompensatorais masturbācijas akts nereti notiek jebkurā vientuļā vietā, tur, kur vīrietim uznāca seksuālas vēlmes smaile. Itin bieži tāda vieta ir tualete darba vietā vai ne visai tālīns krūms tūristu gājienā. Tā kā kompensatorais masturbācijas akts ir ātrs, to var bez problēmām nomaskēt par tualetes apmeklēšanu, kas parasti arī notiek.
Apzinātā masturbācija ir pats izplatītākais masturbācijas veids. Pēc liela skaita anonīmu aptauju datiem, visā pasaulē ar to regulāri nodarbojas 86% meiteņu un 98% jaunekļu vecumā no 12 līdz 22 gadiem. Tikai mazliet vairāk kā 1% abu dzimumu pusaudžu ne reizi nav mēģinājuši masturbāciju reliģiozu aizspriedumu dēļ. Pusaudžu apzinātā masturbācija ir īpaši izplatīta attīstītās pasaules valstīs: Eiropas Savienībā 97% meiteņu un 100% jaunekļu; ASV 94% meiteņu un 99% jaunekļu; Japānā 65% meiteņu un 100% jaunekļu (zems meiteņu procents ir saistīts ar etniskām tradīcijām). Pēdējās vietas aizņem NVS valstis 72% meiteņu un 93% jaunekļu un attīstītas musulmaņu valstis 56% meiteņu un 90% jaunekļu. Āfrikas valstīs un musulmaņu atpalikušajās valstīs aptaujas praktiski netika veiktas. Tradicionāli ir augsts apzinātās meiteņu masturbācijas procents Indijā 98% pret 90% jaunekļu.
Pēc trīsdesmit gadu vecuma sasniegšanas pastāvīgi masturbējošo cilvēku daudzums mainās. Ir konstatēts, ka pieaug vidējā nozīme sieviešu vidū un krītas vīriešu vidū - ASV, Eiropā un Japānā apzināti masturbējošo sieviešu skaits pieaug gandrīz līdz simt procentiem, bet vīriešu vidū nenozīmīgi krītas.
Pie apzinātās masturbācijas nonāk trijos atšķirīgos veidos.
Pirmais un visizplatītākais - tā ir neapzinātās bērnu masturbācijas pakāpeniska pārveidošanās par pusaudžu vecuma apzināto. Pārejas momentu pie apzinātās masturbācijas var noteikt diezgan skaidri, tas ir raksturojams, vispirms, ar veicamo darbību seksuālas nokrāsas rašanos. Atšķirībā no bērna, pusaudzis jau kaut ko zina par dzimumaktu un kustībām tajā, bez tam pusaudzim rodas hormonāla un instinktīva vēlme. Iestājas moments, kad par masturbācijas akta iemeslu kļūst nevis uzmācīga nieze dzimumorgānos, kā pie neapzinātās masturbācijas, bet gan erotiskas fantāzijas un apzināta vēlme iegūt seksuālu baudu. Var droši apgalvot, ka galvenais stimuls apzinātai masturbācijai ir tieši vēlme saņemt patīkamas izjūtas, nevis vēlme aizstāt neiespējamo dotajā brīdī dzimumaktu, kā pie kompensatorās masturbācijas. To apstiprina arī fakts, ka vīriešu un sieviešu nospiedošais vairākums neatsakās no apzinātās masturbācijas pat apstākļos, kad neizjūt trūkumu tradicionālajā seksā.
Pārejot pie apzinātās masturbācijas kādu laiku saglabājas vecā, palikusī no neapzinātās masturbācijas izpildījuma tehnika, tomēr pakāpeniski, kā likums, tiek aizvietota ar izpildījumu, kas kopē dabiskas dzimumorgānu kustības dzimumaktā - vīriešiem tas ir ritmisks priekšādas atkailinājums, bet sievietēm ritmiska klitora stimulācija un pirkstu ievadīšana makstī.
Vajag atzīmēt arī to, ka veicot apzināto masturbāciju ir novērojama augsta masturbācijas izpildījuma dažādība. Abu dzimumu pārstāvji cenšas izgudrot, noskatīt vai izlasīt par jauniem, agrāk neizmēģinātiem variantiem, un pēc tam pielietot tos. Šajā gadījumā tos vada ziņkārība un vēlme izjust jaunas izjūtas, kas nekad nenotiek neapzinātajā un kompensatorajā masturbācijā. Tomēr jaunu paņēmienu izmantošana vienalga atstāj vietu tā saucamajai «ierastajai tehnikai» tai, kuru cilvēks izmanto visbiežāk.
Cilvēku vairākumam ierasta masturbācijas tehnika ir gandrīz vienāda - vīriešiem ritmisks priekšādas atkailinājums, sievietēm ritmiska klitora stimulācija ar pirkstiem.
Otrs ceļš nonākšanai līdz apzinātai masturbācijai - masturbējošo vienaudžu vai vairāk pieaugušo paziņu atdarināšana, bet dažreiz savu vecāku atdarināšana, ja rodas situācija, kurā nekad līdz tam nemasturbējis pusaudzis varēja vērot viņu masturbācijas aktu.
Vajag atzīmēt, ka šis ceļš ir daudz raksturīgāks zēniem-pusaudžiem nekā meitenēm. Zēni-pusaudži, tāpat kā meitenes, tiecas pie tā saucamās pusaudžu draudzības, kuru raksturo viendzimuma pāru, retāk vairāku pārstāvju kopu rašanās. Tādu pāri dēvē par «labākajiem draugiem» vai «labākām draudzenēm». Vienam pusaudzim var būt viens, divi vai vairāki «labākie draugi», tomēr viņš satiekas ar tiem, kā likums, dažādā laikā. Tamlīdzīgos gadījumos nereti rodas pusaudžu viendzimuma greizsirdība un aizvainojumi, kuri ir saistīti ar to. Tādiem pāriem ir ārkārtīgi daudz kopēja ar pieaugušajiem homoseksuālajiem pāriem, tomēr pusaudžu draudzību nevar uzskatīt par novirzi no normas kaut vai savas totālas izplatības dēļ.
Tāpat kā meiteņu-pusaudžu, arī zēnu pāri, it īpaši vasarā tiecas pavadīt laiku divvientulībā. Paši pusaudži motivē to ar makšķerēšanu, pārgājieniem mežā, ar peldēšanos, dažreiz ar pīpēšanu vai spirtoto dzērienu lietošanu, bet itin bieži vienkārši ar «piedzīvojumu meklēšanu», kas aizved tos tālāk no sabiedrības. Sekss tādos pārgājienos ir ne pats biežākais, bet faktiski obligāts sarunu temats, tiek pārspriestas pornogrāfiskas bildes, filmas un teksti, nereti runa iet arī par konkrētām meitenēm. Biežāk par visu, šīs sarunas iekļauj izdomātus stāstus, kuri tiek attēloti kā īstenība. To laikā pusaudži nonāk seksuāla uzbudinājuma stāvoklī, kas ir saistīts ar dzimumlocekļa erekciju, kas izsauc apmierināšanas vēlmi, kura ne vienmēr ir apzināta. Ja vienam no draugiem jau ir apzinātas masturbācijas pieredze, viņš bieži dalās tajā ar biedru, jo attiecības starp «labākajiem draugiem» vienmēr ir ļoti tuvas.
Vajag atzīmēt, ka tamlīdzīgas kopīgas nodarbības nenoved vēlāk pie homoseksuālisma. Drīzāk tas ir normāls, bet pēc dažu pētnieku domām, nepieciešamais vīriešu seksualitātes formēšanas etaps. Tomēr šajā vecumā pusaudži masturbāciju vēl slēpj, tā ir «noslēpums». Nereti pēc kopīgas apmierināšanās pusaudži kautrējas izdarītā akta. Vēlāk masturbācijas akta noslēpuma oreols izgaist pusaudži jau zina par šīs parādības izplatību un nekautrējas par to runāt. Vēl vairāk, tajās vietās kur pusaudži ir spiesti kādu laiku dzīvot viendzimuma kompānijā (vasaras un darbu nometnes, studentu kopmītnes), bieži notiek masturbācijas vakara akti grupā, kas dažreiz pāriet sacensībās - kam spermas strūkla orgasma laikā sitīs tālāk vai kas pirmais to izšļāks.
Meitenēm tas notiek ievērojami retāk, kaut arī mums ir zināmi draudzeņu kopīgas masturbācijas gadījumi (kā likums, šajā gadījumā iniciatore divus-trīs gadus vecāka). Tādas nodarbības bieži pārvēršas lomu spēlē, kur tiek apspēlēti flirta paņēmieni. Viena meitene spēlē vīrieša lomu, bet otra sievietes lomu. Uzbudinoties no seksuālo situāciju pārdzīvojuma, draudzenes pabeidz spēli ar kopīgas masturbācijas aktu un apmierināšanos. Dažreiz tās masturbē šķirti, uz akta laiku atrodoties dažādās telpās no kaunīguma apsvērumiem. Bet dažreiz veic to savstarpēji. Arī zēni-pusaudži dažreiz mēģina šādas improvizācijas - piemēram, masturbē ieliekot dzimumlocekli starp drauga kājām (imitējot dzimumaktu). Pēdējā laikā arvien lielāku izplatību gūst savstarpējā oralā stimulācija (totālas seksuālas informācijas pieejamības dēļ). Bet pasvītrosim, nekādā gadījumā tas nav saistāms ar homoseksuālismu! Tā vienkārši ir pusaudžu vēlme izjust ko jaunu, eksperimentēšana, atdarināšana, rotaļa. Sasniedzot pilnbriedu, jaunekļi un meitenes iepazīstas ar pretējo dzimumu, un tas pāriet.
Trešais veids, kā pusaudži nonāk pie apzinātas masturbācijas, ir informācijas iegūšana no literatūras vai interneta. Pēc tamlīdzīgu tekstu, bilžu vai video studēšanas, pusaudzis sāk eksperimentēt ar personīgajām erogēnajām zonām un pēc neilga laika izstrādā personīgo ierasto masturbācijas tehniku. Tāds ceļš vienādā mērā ir raksturīgs jaunekļiem un meitenēm.
Apzināta masturbācija ir raksturojama ar diviem galveniem parametriem - ar masturbācijas ilgumu un patīkamu izjūtu spilgtumu tās laikā. Turklāt patīkamas izjūtas ir raksturīgas visa akta laikā, ne tikai orgasma momentā, kā pie kompensatorās masturbācijas. Subjektīvi masturbācijas akts gan sievietēm, gan vīriešiem tiek novērtēts kā patīkama seksuāla spēle, vai vienkārši patīkama laika pavadīšana, bieži pavadāma ar vētrainām fantāzijām, apzināti uzkurinātām, domu dialogiem, kas dažreiz tiek izrunāti balsī.
Nereti apzinātās masturbācijas akts tiek iekārtots kā seksuāla darbība ar iedomāto partneri, kas nekad nenotiek kompensatorajā masturbācijā. Domās tiek apspēlēti iepazīšanās, iekārdināšanas varianti un pārējie sīkumi. Pēc tam, pirmajā uzbudinājuma stadijā, iesākas pats masturbācijas akts.
Cilvēki ar lielu masturbācijas pieredzi (divdesmit gadus un vairāk) pie tamlīdzīgām spēlēm griežas ievērojami retāk, toties pirms masturbācijas akta un tā laikā koncentrējas uz personīgajām izjūtām. Bieži masturbācijas akts tiek savādāk iekārtots, piemēram, tiek uzģērbts «masturbācijas» spectērps vai tiek izmantoti speciāli priekšmeti. Vēl biežāk, jau grasoties masturbēt, iepriekš tiek izlasīti atbilstoša satura teksti vai aplūkota pornogrāfiska produkcija, bet pēc tam, sasniedzot vajadzīgo uzbudinājuma līmeni, sāk masturbēt.
Bet visbiežāk apzinātai masturbācijai raksturīga darbību veikšana pilnīgi kailā veidā, kas reti atgadās veicot citus masturbācijas veidus.
Bez tam, daži laulātie pāri nereti praktizē kopīgu masturbāciju kā alternatīvu parastam seksam. Dažreiz tāda masturbācija pāriet savstarpējā, bet daudzi atrod īpašu jaukumu tieši pašapmierināšanās aktā kopā ar dzīvesbiedru.
Apzinātās masturbācijas tehnika ir ārkārtīgi daudzveidīga.
Dzīves laikā cilvēks mēģina dažādākos pašapmierināšanās veidus. Interneta tīklā eksistē pat masturbācijas amatieru klubi, kur jaunekļi un meitenes dalās ar dažādiem paņēmieniem, itin bieži ārkārtīgi sarežģītiem, prasošiem speciālu priekšmetu un ierīču pielietojumu, sākot no prezervatīva vai zeķes, līdz sarežģītai konstrukcijai no spilveniem un dažādiem priekšmetiem.
Sievietes bieži nodarbojas ar masturbāciju vannā, pielietojot ūdens strūklu vai putu īpašības. Vīrieši arī masturbē vannā, bet dara to ievērojami retāk spermas dēļ, kura izverdas ūdenī, kas izsauc nepieciešamību mainīt ūdeni vannā.
Ar apzināto masturbāciju tiek pavadīti citu cilvēku nolūrēšanas akti (tualešu spraugās, ar binokli kaimiņmājas logā vai pludmalē aiz krūma), sarunas par intīmām tēmām pa telefonu un citas darbības, tā vai citādi saistītas ar erotiku.
Dažās valstīs, piemēram Nīderlandē, apzinātās masturbācijas propaganda ir valsts demogrāfiskas regulēšanas politika (Nīderlandē skolās intīmās higiēnas stundās pusaudžiem pasniedz masturbācijas tehniku).
Cilvēku vairākums līdz šim uzskata, ka masturbācija ir kaitīga, kaut arī tas nekādā mērā neapstiprinās praksē. Cita iedzīvotāju daļa jau šaubās par tādu apgalvojumu un uzskata, ka masturbācija ir kaitīga tikai pie pārāk biežas pašapmierināšanās. Nez kāpēc tiem neienāk prātā, ka pārāk bieža masturbācija vienkārši nevar būt, jo nervu sistēma seksuāla pārsātinājuma gadījumā vienkārši pārstāj uzbudināties un vēlme masturbēt nerodas, kamēr no jauna neparādīsies nepieciešamība. Kur tad ir patiesība? Tā ir virspusē un pazīstama visiem, vienkārši nospiesta ar reliģiozu aizspriedumu smago presi, kuri radās periodā, kad masturbācija tika uzskatīta par dzimstības pazemināšanas faktoru un tika vajāta sabiedriskajā apziņā. Un patiesība ir tāda, ka nodarbības ar masturbāciju ir derīgas jebkura cilvēka veselībai, neatkarīgi no dzimuma un vecuma.
Turklāt labums no masturbācijas nav tikai no fiziskas un psiholoģiskas spriedzes noņemšanas orgasma momentā. Vajag atzīmēt dažus svarīgus momentus, kur masturbācija izrāda pierādīto labvēlīgo ietekmi.
· Hormonāla fona balanss vīriešiem;
· Seksuālo problēmu apgrūtinājuma samazināšanās;
· Seksuālo fantāziju apsēstības pazemināšana;
· Iegurņa orgānu asinsapgādes uzlabojums;
· Nervu sistēmas stresa atslābums;
· Balsta-kustību aparāta darba uzlabojums (īpaši mugurkaula jostasvietas daļā);
· Prostatīta profilakse.
Pie šiem punktiem var pievienot pētījumu jaunākos rezultātus, saskaņā ar kuriem masturbācijas laikā uz vielmaiņas procesu pastiprināšanas rēķina iegurņa orgānos, samazinās svarīga mikroelementa - cinka zaudējumi ar urīnu. Tas atbild par daudzām, tai skaitā arī cilvēka smadzeņu darbības funkcijām. Tieši ar to daži pētnieki izskaidro agrāk neizskaidrojamo faktu, ka masturbējošie vīrieši izskatās pievilcīgāki un tiem ir lielākas darbaspējas un tonuss, nekā tiem, kas atsaka sev pašapmierināšanos.
Bez tam, mūsdienu sabiedrībā vīriešu masturbācija izpilda arī vēl vienu svarīgu funkciju - tā padara vīrieti brīvāku sociālā plānā, jo atstāj viņam seksuālas apmierināšanas līdzekļa izvēles iespēju, kas ir alternatīva dzimumaktam ar sievieti. Emancipācija Eiropas valstīs arvien biežāk noved pie tā, ka sievietes atsaka vīriešiem seksā, bet mīlestības vietā nāk prostitūcija ar visām savām kroplīgām izpausmēm, veneriskām slimībām un finansiāliem izdevumiem. Šajos apstākļos masturbācija vīrietim kļūst pievilcīgāka, finansiāli izdevīga un atbrīvo to no liekas atbildības bez jebkāda baudas gūšanas zaudējuma.
Labumu pusaudzim nes personīgā ķermeņa, tā erogēno zonu un reakciju uz seksuāliem kairinātājiem izpētes iespēja. Kopsummā tas ļaus viņam saņemt spilgtākas izjūtas no dzimumakta ar sievieti, un noņems bailes pirms pirmā dzimumakta neveiksmes, kas dažiem ir nopietna problēma.
Vīriešu masturbācijas higiēna maz atšķiras no parasta dzimumakta higiēnas un ikdienišķas dzimumorgānu higiēnas. Vienīgais, uz ko vajag vērst uzmanību, ir roku tīrība pirms masturbācijas akta sākuma un uz nepieciešamību parūpēties par to, kur notecēs sperma orgasma momentā.
Vajag ņemt vērā, ka ja patīkamāk paiet masturbācijas akts, un ja spēcīgāks bija sākuma uzbudinājums, jo zem lielāka spiediena izšļakst sperma orgasma momentā. Strūkla iztek ar pulsējošiem grūdieniem un var izšļākties 50 cm tālu un vairāk.
Prakse rāda, ka vislabāk spermu notecināt rokā, bet pēc tam nomazgāt to. Tomēr ir arī citi varianti. Piemēram, masturbējot uz muguras, izšļākt spermu uz atsegtā vēdera, bet pēc tam notīrīt ar tualetes papīra palīdzību, kuru iepriekš vajag nolikt sev blakus. Problēmu atrisina arī parasts prezervatīvs. Tas ir universāls higiēnisks līdzeklis, kas ir speciāli izstrādāts, un tāpēc vislabāk piemērots vīriešu masturbācijas higiēnisko uzdevumu risinājumam.
Pēc orgasma diezgan vienkārši noņemt un izmest prezervatīvu, bet pēc tam apmazgāt dzimumlocekli ar siltu ūdeni vai ieiet dušā. Saskaņā ar veiktajām aptaujām, vīrieši nereti izmanto dvieli, lai izšļāktu tajā spermu, bet biežas nepieciešamības dēļ mazgāt to, dvielis ātri paliek nederīgs. Labākie risinājumi ir tualetes papīrs vai prezervatīvs.
Un vēl viena svarīga higiēniska prasība - vajag izvairīties no dzimumlocekļa stimulācijas ar nepielāgotajiem priekšmetiem, īpaši tā ievadi pudeles kakliņā un citās tamlīdzīgās atverēs. Izjūtu jaunums neattaisno iespējamās traumas.
Kam vēl ir jāpievērš uzmanība?
* pirms masturbācijas ir ieteicams ieziest dzimumlocekli ar kādu neitrālu barojošu krēmu - tas pasargās no ādas nobrāzumiem, kas nereti rodas intensīvi masturbējot;
* masturbācijas akts noteikti ir jābeidz ar ejakulāciju - spermas izvadi (jaunekļi bieži uzbudina sevi un gandrīz sasniedzot orgasma smaili, izvairās no ejakulācijas, tādējādi cenšoties izvairīties no izšļāktās spermas radītajām problēmām - tādai rīcībai ir divas negatīvas sekas:
- pirmkārt, organisms no neiztecējušās spermas cenšas atbrīvoties tik un tā - tā tiek novadīta asinīs, tātad asinīs nonāk liels daudzums lieku olbaltumvielu, ko aknas uzreiz nespēj utilizēt [pārstrādāt], un ja tas notiek bieži - tas ir viens no jauneklīgo pinņu rašanās iemesliem);
- otrkārt, tāda rīcība ir viens no prostatīta (sk. rakstu „Vīrieša otrā sirds”) rašanās iemesliem.
Tulkots no krievu valodas
Avoti:
© Kons I. S
www.onanizm.ru
N. Haire, The Enciclopaedia of Sex Practice, London
S. Behtel, L.R.Steins „Vīriešu seksualitātes enciklopēdija”, Kron-Press, 2000
Pamācība vecākiem cīņai ar bērnu masturbāciju>
Interesanti ir uzzināt, ko par to rakstīja pagājušā gadsimta sākumā>
Kas tad nodarbojas ar masturbāciju?>
Peldēšanās un sauļošanās šortos novedīs jauniešus līdz bēdīgam finālam >
Tautas līdzekļi erekcijas atjaunošanai un uzlabošanai >
