Kā pareizi sauļoties un peldēties?
Cilvēce miljonus gadu dzīvoja dienvidu platumos, mūsu sentēvi staigāja kaili - apģērbs nebija vajadzīgs, bija silti. Dabiski, cilvēka organisms pielāgojās pie mijiedarbības ar sauli, saņemot no šīs mijiedarbības maksimālu labumu - saules stari (to ultravioletā daļa) piedalās ķīmisku savienojumu - vitamīnu, fermentu un hormonu biosintēzē, kuri ir svarīgi organismam, īpaši augošam.
Tikai pēdējās tūkstošgadēs cilvēce sāka apdzīvot aukstākus platumus. Šajos platumos spēji samazinājās saules enerģija, kuru saņem cilvēks. Bija vajadzīgs apģērbs, lai saglabātu siltumu. Cilvēks pārkāpa dabisko mijiedarbību ar sauli, kura izstrādāta evolūcijas laikā, (pašos attālākajos platumos saules nav pusgada laikā!). Daudzas slimības - saaukstēšanās, endokrīnās, hormonālās un infekciozo pastiprināšanās, bija šīs mijiedarbības pārkāpuma rezultāts. Pat psihiskās - ziemas depresijas sindroms (rietumos to sauc par «Ziemassvētku sindromu»), ir saules gaismas trūkuma rezultāts. Īpaši ar to cieš galējos ziemeļos.
Bieži nākas dzirdēt - man nepatīk sauļoties. Bet tas ir obligāti jādara! Izrādījās, ka saules iedegums pat paaugstina seksuālo izturību (īpaši vīriešiem) un padara vīrieti seksuāli valdzinošāku pretējā dzimuma acīs!
Tad, kā gan ir pareizi aizpildīt šo deficītu?
Nelielos daudzumos sauli var baudīt bez bažām. Tā cilvēka organismam ir par vitāli nepieciešama, jo bez saules cilvēka organisms nemaz nespētu ražot „labā garastāvokļa vitamīnu” - vitamīnu D. Taču ar sauli ir tāpat kā ar lielāko daļu lietu: ar mēru tā dara labu, par daudz - kaitē organismam, tāpēc ir jāiemācās pareizi sauļoties.
Pamazām pagarina saulē pavadīto laiku. Jācenšas neapdegt, jo tas bojā ādu;
Saulē nav ieteicams uzturēties laikā no plkst. 13:00 līdz 16:00, jo tad saule ir viskarstākā. Vislabākais laiks, lai sauļotos ir no plkst. 08:00 - 13:00;
Aktīvi nodarbojoties ar sportu vai peldoties, jāizvēlas īpaši, sportistiem paredzēti aizsarglīdzekļi vai jālieto ūdensnoturīgi krēmi;
Vēlams lietot lūpu aizsarglīdzekli, kas pasargā lūpas no apdegšanas un sasprēgāšanas;
Veselīgāk sauļoties un peldēties ir kailam, jo veselībai nepieciešama pareiza siltuma regulācija. Pēdējos gados, it īpaši jaunieši ir pasākuši peldēties un sauļoties šortos līdz ceļgaliem. Tas nu nepavisam nav pieņemami - liela ķermeņa daļa ir nosegta un tiek izjaukta siltuma regulācija (pie kā tas var novest jaunekļus - skatīties šeit ), Nav jau "jāizgudro velosipēds" - šim nolūkam ir speciāls apģērbs - tā arī saucas - peldbikses (no vārda - p e l d ē t). Galvenais - pēc peldes neatstāt mitras uz ķermeņa;
Sauļošanās laiks katram ir individuāls, bet vidēji cilvēkam nav bīstami atrasties saulē no 40 minūtēm līdz vienai stundai. Baltās ādas īpašniekiem āda kļūs sarkana jau pēc 10 - 15 minūtēm, tas arī ir tas laiks, ko viņi drīkst pavadīt saulē;
Sauļošanās laiku iespējams pagarināt lietojot sauļošanās krēmus. Šiem krēmiem ir dažādas aizsargspējas. To nosaka atzīme uz etiķetes, piemēram, ja uz sauļošanās krēma etiķetes ir skaitlis “7” - tas nozīmē, ka lietojot šo krēmu uz ādas nonāk 1/7 daļa UV starojuma. Tātad, lietojot šādu krēmu iedegums parādīsies pēc 7 reizes ilgāka laika nekā sauļojoties bez šī krēma. Tomēr pilnībā paļauties uz aizsargkrēmiem nebūtu prāta darbs, jo, ja aizsargkrēma koeficients ir 20 un cilvēkam āda pusstundu aizsargā sevi pati, tad, matemātiski rēķinot, saulē drīkstētu atrasties 10 stundas. Taču dzīvē tā nenotiek, ka, atrodoties 10 stundas saulē, āda negūs apdegumus;
Sauļošanās sākuma periodā nepieciešams līdzeklis ar spēcīgu UV aizsargfiltru. Gaišas un ļoti gaišas ādas īpašniekiem pirmajās dienas aizsarglīdzekļa SPF var būt 20-25. Līdzko āda kļūst brūnāka, nepieciešama mazāka aizsardzība;
Aizsarglīdzekli pret sauli uz ādas vēlams uzziest pusstundu pirms iešanas atklātā saulē, jo tam jāpaspēj lēnām iesūkties, līdzekli būtu vēlams atjaunot ik pēc trim stundām;
Bērnu āda ir maigāka, tāpēc mazuļiem saules peldes vēlams veikt ar apklātu ķermeni vai atklātā saulē neapģērbtam būt ne ilgāk kā 5-7 minūtes. Pakāpeniski šo laiku var palielināt. Noteikti jāizmanto aizsarglīdzeklis pret UV stariem ar lielu SPF aizsargfaktoru (25-35);
Ir cilvēku grupas, kuriem sauļošanās mērenās devās ir vēlama (atopiskā dermatīta un zvīņēdes slimniekiem). Tomēr ir cilvēki, kuriem nav vēlams sauļoties ne ziemā, ne vasarā. Tie ir cilvēki, kuriem:
- ir ļoti gaiša un jutīga āda;
- asinsvadi atrodas ļoti tuvu ādas virskārtai, īpaši uz sejas;
- ir sarkanā vilkēde (izsitumi uz ādas);
- nepieciešama fotosensibilizējošu (antibakteriālu, urīndzenošu u. c.) medikamentu lietošana;
- ir hormonālā stāvokļa izmaiņas, piemēram, grūtniecības periodā;
- uz ādas ir daudz lielu un tumšu dzimumzīmju, kā arī dažādi ādas jaunveidojumi;
- ir alerģija pret sauli (UV stariem). Sauļojoties uz ādas parādās izteikts apsārtums, sīki pūslīši, āda kļūst sausa.
Šie cilvēki sauļojoties var izmantot pretalerģijas līdzekļus, ziemas periodā apmeklēt solāriju, pieradinot ādu pie saules stariem vai arī pilnībā izvairīties no alerģijas ierosinātāja.
Interesantu pētījumu 2018. gadā veica 2 profesori no Melburnas Universitātes Džons Heriss un Sems Mauntgrīns (John Harris, Sam Mountgreen). Viņi izmeklēja 570 cilvēkus ar dažādiem gūžas kaula lūzumiem – pārsvarā ar gūžas kakliņa lūzumu, vecumā no 20 līdz 70 gadiem. Kā izrādījās, galvenais lūzumu cēlonis ir kaulu trauslums šajā vietā. Ar vecumu šī tendence pakāpeniski palielinās.
Izanalizējot visus datus, zinātnieki nonāca pie paradoksāla secinājuma – visi cilvēki ar gūžas kaula lūzumiem pastāvīgi sauļojās peldbiksēs (šortos) vai peldkostīmos, kas aizsedza gurnus. Un izrādījās, ka D vitamīna izstrāde, kas palīdz organismam uzņemt kalciju, nav atkarīga no iedeguma kā tāda, bet arī no iedeguma lokācijas vietas uz cilvēka ķermeņa! Proti, augšstilbu neiesauļotā zona noved pie kaulu trausluma šajā zonā! No visiem izmeklētajiem nūdistiem (kailsauļošanās cienītājiem) lūzumi nebija saistīti ar kaulu trauslumu! Tas ir vēl viens pluss kailsauļošanās piekritējiem! (AThe Medical Journal of Australia, 2019).
Kā pareizi peldēties
Peldes, it īpaši jūrā, labvēlīgi iespaido organismu. Jo jūras ūdens skaitās pats derīgākais - tas satur 92 ķīmiskus elementus un tā sastāvs ir tuvs cilvēku asins sastāvam. Peldes laikā ūdenī izšķīdinātas minerālvielas izsauc vieglu ādas kairinājumu, un sekojošu asins pieplūdumu tai, bet tas labvēlīgi iespaido ādas stāvokli. Labvēlīgi iespaido organismu arī jūras ūdens viļņošanās, kas masē ķermeni, pastiprina muskuļu darbu; spēji pieaug vielmaiņa, tiek trenēts sirds muskulis, uzlabojas asins sastāvs. Bet peldēšanās dodot papildslodzi, trenē ķermeni.
Jābūt uzmanīgiem uz ūdens un, rūpējoties par savu veselību un drošību, jāievēro -
Veselībai:
· Aizkļūstot līdz pludmalei nav vērts uzreiz mesties ūdenī. Nav rekomendējams izmantot ūdeni lai "atvēsinātos" pēc spēcīgas fiziskas slodzes.
Jāpasēž minūtes 10 ēnā un tikai pēc tam jāpeldas.
· Peldēšanās sezonu ieteicams uzsākt, kad ūdens temperatūra ir sasniegusi +18C. Parādoties pirmajām aukstuma sajūtām, peldēšanās jāpārtrauc. Sezonas sākumā peldēšanas laikam vajadzētu būt īsākam, bet pēc tam, kad organisms ir jau pieradis, peldes var kļūt ilgākas.
· Ja esi pārkarsis saulē, ūdenī jāiet lēnām, lai nebūtu strauja ķermeņa temperatūras maiņa, jo var sākties krampji.
· Jo dzestrāks ūdens, jo spēcīgāka tā iedarbība uz organismu un jo īsākam ir jābūt peldes ilgumam. Slodzi vajag palielināt pakāpeniski.
· Vislabāk peldēties ir kailam - kā jau augstāk tika minēts, veselībai nepieciešama pareiza siltuma regulācija. Pēdējos gados, it īpaši jaunieši ir pasākuši peldēties un sauļoties šortos līdz ceļgaliem. Tas nu nepavisam nav pieņemami - liela ķermeņa daļa ir nosegta un tiek izjaukta siltuma regulācija (pie kā tas var novest jaunekļus - skatīties šeit ), Nav jau "jāizgudro velosipēds" - šim nolūkam ir speciāls apģērbs - tā arī saucas - peldbikses (no vārda - p e l d ē t). Galvenais - pēc peldes neatstāt mitras uz ķermeņa. Daudzi jaunieši rīkojas pavisam aplami - vai nu peldas šortos, zem kuriem vēl ir peldbikses, jeb novelk peldbikses un peldas šortos - bet pēc tam uzvelk peldbikses un virsū mitrus šortus! Jebkurā gadījumā divkāršs sitiens pa vīrieša visjūtīgāko orgānu! Vairāk par to šeit>
Drošībai:
· Pareizi izvēlies peldvietu! Visdrošāk ir peldēties īpaši šim mērķim paredzētās vietās. Ja tādas nav, atceries, ka peldvietas krastam jābūt lēzenam, vēlams ar cietu pamatu. Upēs jāizvēlas vieta, kur ir vismazākā straume, tuvumā nav atvaru vai citu bīstamu vietu.
· Nepeldi aiz bojām, kas ierobežo peldvietu! Nepeldies ūdens tilpnēs, kur tas ir aizliegts!
· Nav ieteicams vienam doties peldēties. Ja uz ūdens radīsies problēmas, līdzās var nebūt citu cilvēku, kas spētu ekstremālā situācijā palīdzēt.
· Ja neproti labi peldēt, pirms peldēšanās vai vizināšanās ar laivu savlaicīgi brīdini savus biedrus. Pirms vizināšanās ar laivu neaizmirsti uzvilkt glābšanas vesti.
· Nepārvērtē savus spēkus! Dižošanās ar to, ka vari aizpeldēt vistālāk vai pārpeldēt pāri upei, nav tā vērta, lai riskētu ar savu dzīvību. Turklāt, ja iepriekšējā sezonā varēji pārpeldēt upi, tas vēl nenozīmē, ka fiziskā sagatavotība ir tāda, ka vari to izdarīt arī šobrīd.
· Pirms ieej ūdenī, brīdini krastā palikušos par to, cik ilgi un tālu esi plānojis peldēt, vai esi paredzējies nirt zem ūdens.
· Nepazīstamā vietā uzreiz nedrīkst lēkt ūdenī! Vispirms pārliecinies, vai ūdens tilpnes gultnē nav kādi akmeņi, nogrimuši asi priekšmeti, pret kuriem, lecot no augstuma, vari gūt savainojumus.
· Peldēties alkohola reibumā ir ne mazāk riskanti kā vadīt automašīnu, jo sekas nav prognozējamas.
· Ja esi iekļuvis straumē, jāsaglabā miers, jāpeld pa straumi uz priekšu, cenšoties nokļūt tuvāk krastam.
· Peldēties stipra vēja vai negaisa laikā ir bīstami! Nakts nav labākais peldēšanās laiks, jo aizpeldot tālāk no krasta, var apjukt un zaudēt orientēšanās spējas, lai atgrieztos atpakaļ.
· Atrodoties uz matrača vai peldriņķa nevajadzētu peldēt tālu no krasta, jo negaidot piepūšamais peldlīdzeklis var saplīst vai arī vējš var iepūst dziļumā, aiznest pa straumi.
· Pirms nodarbojies ar kādu no ūdens sporta veidiem vai vienkārši vizinies ar laivu, kuteri vai kādu citu peldlīdzekli, neaizmirsti uzvilkt glābšanas vesti!
· Pirms ļaut bērniem baudīt ūdens priekus, vecākiem vajadzētu pārbaudīt izvēlētās peldvietas, vai ūdenstilpnes gultne nav bedraina vai dūņaina. Pārbaude jaunās sezonas sākumā nenāktu par ļaunu pat zināmā vietā.
· Kad bērns dodas ūdenī, pieaugušajam noteikti jābūt tuvumā un modram. Visdrošāk, ja pieaugušais atradīsies ūdenī starp krastu un dziļumu. Bērniem drīkst ļaut plunčāties un peldēties tik tālu, cik pieaugušais var labi redzēt un nepieciešamības gadījumā var ātri piesteigties palīgā.
· Ūdenī pieaugušajiem jāpieskata arī bērni, kuri jau labi prot peldēt. Bērni var pārvērtēt savas spējas. No krampjiem ūdenī neviens nav pasargāts, turklāt bērns šādā situācijā izbīstas daudz vairāk nekā pieaugušais un zaudē paškontroli.
· Peldēt nepratējiem uz ūdens palīdzēs noturēties tikai speciālā peldveste. Savukārt piepūšamie peldlīdzekļi ( riņķi, matracīši, bumbas u.c.) bērniem noder tikai rotaļām, turklāt - pieaugušo uzraudzībā.
· Bērni jāuzmana no viļņiem, kas var nogāzt no kājām vai radīt tik negaidītu izbīli, ka mazulis no tā vien zaudē līdzsvaru. Turklāt vilkmes straume nemanot peldētāju var ienest dziļāk jūrā.
· Ja bērns dodas līdzi izbraukumā ar laivu vai plostu, obligāti jāvelk drošības veste, jo tā vislabāk pasargā, ja mazais iekrīt ūdenī. Taču peldlīdzekļos neizmantojiet „drošības jostas", lai bērns nepārkristu pāri malai. Ja gadījumā laiva apgāzīsies, bērns atradīsies zem ūdens.
· Ja pie mājas ir dīķi, baseini, akas, tie jānorobežo tā, lai bērni vieni paši klāt netiktu un mazulis obligāti ir nepārtraukti jāuzrauga. Piemājas baseinos nevajadzētu atstāt peldošas rotaļlietas, kas piesaista mazuļa uzmanību. Bērns, sniedzoties pēc tām, var iekrist ūdenī.
· Ūdenī nevajag jokojoties skaļi saukt «Palīgā! Slīkstu!», jo situācijā, kad tiešām būs vajadzīga palīdzība, neviens vairs nepievērsīs uzmanību.
· Slīcēja glābšana var apdraudēt pašu glābēju, tādēļ, pirms glābšanas uz ūdens jānovērtē situācija un savas iespējas. Slīcēju var glābt tikai cilvēks, kurš labi apguvis peldēšanas tehniku un zina paņēmienus, kā satvert cietušo un izvilkt to krastā.
· Visdrošākā ir glābšana no krasta, nelaimē nonākušajam pametot virvē iesietu glābšanas riņķi. Noderēs arī bumba vai kādi citi peldoši priekšmeti, kuri slīkstošajam palīdzētu noturēties virs ūdens.
· Ja esi nelaimes aculiecinieks, centies pēc iespējas labāk iegaumēt notikuma vietu, izmantojot orientierus gan uz ūdens, gan krastā, lai varētu glābējiem precīzāk norādīt vietu, kur notikusi nelaime.
· Nelaimes gadījumā nekavējoties izsauc glābējus pa tālruni 112. Pēc iespējas precīzāk norādi nelaimes vietas koordinātes un piebraukšanas iespējas. Glābēji jāsagaida un jānorāda cietušā atrašanās vieta.
---
D vitamīns - nozīme un loma
Kas īsti ir D vitamīns? Ko mēs par to zinām? " Mūsdienu vienkāršo cilvēku koncepcijā šī ir viela, kas bērniem ļauj izvairīties no rahīta, kas ir nopietns kalcija-fosfora metabolisma traucējums. Vai tiešām tikai šī svarīgā loma piemīt saules vitamīnam?
D vitamīna bioķīmija
Kur sintezējas D vitamīns, kādus vielmaiņas posmus tas veic? Ir zināms, ka dienvidu reģionos, kur ir vairāk saulainu dienu, cilvēki saņem vairāk D vitamīna nekā ziemeļu valstīs. Tā kā saules gaismas ietekmē, proti, UV-B spektrā ar viļņa garumu 290-315 nm, ādā tiek sintezēts ļoti vērtīgs vitamīns, kas aizsargā pret kaulu un muskuļu sistēmu patoloģiju.
Holekalciferols (D3 vitamīns) tiek sintezēts ādā no substrāta, ko sauc par 7-dehidroholesterolu (tāds ir holesterīna nosaukums). Pēc tam šī vitamīna forma saistās ar nesējproteīnu un nonāk asinīs. Turklāt noteikts daudzums D vitamīna nāk arī no pārtikas. Aknās holekalciferols hidroksilēšanas ceļā tiek pārveidots par aktīvo metabolītu 25-hidroksivitamīnu D3, ko apzīmē kā 25(OH)D3, vai cits nosaukums ir kalcidiols. Nākamais posms ar asins plūsmu šī vitamīna forma nonāk nierēs, kur tai notiek vēl viena hidroksilēšanas reakcija, un rezultātā tiek veidots metabolīts ar komplekso nosaukumu 1,25-dioksiholekalciferols vai 1,25(OH)2D3, jeb kalcitriols.
Šī ir visaktīvākā un nestabilākā D vitamīna forma. Šis metabolīts tad arī realizē visu to bioloģisko iedarbību. Kalcitriols saistās ar tā nesējproteīnu (VDBP) un tiek iznēsāts pa visu ķermeni, lai veiktu savas svarīgās funkcijas
D vitamīna bioloģiskā ietekme
Ietekme uz gēniem
Gandrīz uz katras mūsu ķermeņa šūnas virsmas ir īpaša D vitamīna sakabes vieta - tas ir VDR receptors. Receptoram ir divi domēni, kas saistās ar vitamīnu un šūnas DNS. D vitamīna unikalitāte ir tāda, ka caur receptoru tas darbojas tieši uz šūnu DNS, dodot signālu par konkrēta gēna ieviešanu (ekspresiju) .. Tas jo īpaši attiecas uz ādas, resnās zarnas un virsnieru garozas audiem. Uz DNS ir īpaši rajoni, kas reaģē uz šīs svarīgās vielas klātbūtni. Tos sauc par D vitamīna saistošajiem elementiem (VDRE) .Kad aktīvais metabolīts CALCITRIOL, kas ir 100 reizes aktīvāks nekā kalcidiols, saistās ar VDR receptoru, šis receptors nekavējoties saistās ar kodola DNS, proti, ar atsevišķiem DNS elementiem (VDRE).
Un tiek aktivizēti procesi, kas ieprogrammēti noteiktā gēnā, piemēram, specifiskas olbaltumvielas sintēze kādai sistēmai, piemēram, imūnsistēmai. D vitamīns ietekmē citu hormonu līmeni, augšanas un iekaisuma faktorus, daudzus proteīnus un, protams, arī kalcija līmeni asinīs. Jau ir noteikts un pierādīts, ka D vitamīns kontrolē vairāk nekā 200 gēnu, taču tiek uzskatīts arī, ka šis skaitlis faktiski var sasniegt 5000 gēnu. Starp citu, tikai 7-10% gēnu no kopējā Vit D kontrolēto gēnu skaita ir iesaistīti kalcija regulēšanā asinīs.Tādējādi D vitamīna darbības spektrs ir daudz plašāks un lielāks.
Tieši šī mehānisma dēļ D vitamīns tagad tiek uzskatīts nevis par vitamīnu, bet gan par īstu hormonu. Tikai hormoni spēj ietekmēt DNS! Un nesen kļuva zināms, ka šai vielai var būt epigenētiska iedarbība. Prefikss "epi" nozīmē "pāri", tas ir, supragenētiskajai ietekmei. Citiem vārdiem sakot, D vitamīns var mainīt mūsu gēnos saglabāto informāciju, tas ir, var ietekmēt gēnus, tos mainot.
Bet D vitamīnam-hormonam ir arī genomiski šūnas darbības mehānismi. Parasti tā ir dažādu matricas enzīmu (adenilāta ciklāzes, fosfolipāzes, olbaltumvielu kināzes un citu) darba kontrole, ietekme uz mitohondrijām, kas nozīmē aktīvu līdzdalību šūnu enerģijas apgādē.
Ko kontrolē D vitamīns?
-Kalcija regulēšana, proti, absorbcija zarnu traktā un kaulu remodulācija (pārveidošana). Ar D vitamīna deficītu attīstās rahīts, osteoporoze, osteomalācija.
-Šūnu cikla regulēšana, t.i. lai šūna augtu, attīstītos un nomirtu. Ar D vitamīna trūkumu palielinās daudzu veidu ļaundabīgu onkoloģiskās slimības, īpaši prostatas, krūts, resnās un taisnās zarnas vēža, kā arī leikēmijas risks.
-Ietekme uz imūnsistēmu, proti, uz makrofāgu darbu un pretmikrobu peptīdu sintēzi. D vitamīna trūkums izraisa biežas infekcijas slimības līdz pat tuberkulozei, kā arī autoimūniem traucējumiem (1. tipa cukura diabēts, autoimūnais tiroidīts, multiplā skleroze, psoriāze, čūlainais kolīts, Krona slimība un c.)
-Piedalās insulīna sintēzē. D vitamīna trūkuma dēļ tiek traucēta insulīna sekrēcija, glikozes tolerance un cukura diabēts.
-Sirds un asinsvadu slimību regulēšana. Ja vitamīna nepietiek, tad attīstās nieru hipertensija, palielinās palielinās trombu veidošanās, palielinās sirds slimību, īpaši miokarda infarkta risks.
-Kontrolē muskuļu sistēmu. Trūkums izraisa dažādas miopātijas.
-Ietekmē smadzeņu darbu. D vitamīna trūkums augļa attīstības laikā, ir augsts uzvedības traucējumu risks pieaugušā vecumā, un pieaugušajiem palielinās Parkinsona slimības un garīgās degradācijas risks.
-Piedalās audu reģenerācijā (brūču sadzīšana, iekaisuma procesu regulēšana).
Uzskaitītie efekti ir neliela daļa, kas atspoguļo D vitamīna milzīgo ietekmi uz cilvēka ķermeni.
Veidi, kā atjaunot D vitamīna deficītu
Ir vairāki veidi, kā papildināt un uzturēt D vitamīna līmeni, jo tagad katram otrajam cilvēkam ir nepietiekams D vitamīna daudzums:
1. vitamīna veidošanās ādā saules UV-B spektra ietekmē.
Tas ir dabiskākais veids, kā iegūt šo vitamīnu, kas izstrādājies miljoniem gadu evolūcijas laikā.
2. Pārtikas produktu lietošana, kas bagāta ar D2 un D3 vitamīnu (taukainas jūras zivis, mencu aknas, jūras veltes, olas, biezpiens un sviests, vistas un liellopa gaļa).
Šī metode arī ir laba, īpaši, ja nav iespējams sauļoties (vai izmantot citus UV staru avotus).
3. Papildu uztura bagātinātāju lietošana, kas satur D vitamīnu dažādās formās.
Tirgū ir daudz dažādu preparātu, bet ne visi no tiem ir lietderīgi - ir daudz "falšu".
---
JAUNUMS!
Kāda ir D vitamīnam saistība ar Covid-19?
Zinām, ka D vitamīnam ir liela nozīme mūsu veselībā. Daudziem cilvēkiem organismā tā trūkst.Taču nu informācijai par šo būtisko vitamīnu pievienojusies jauna šķautne – vai pietiekams D vitamīna līmenis asinīs var palīdzēt izvairīties no smagākas slimības gaitas, intensīvās terapijas un pat nāves Covid-19 inficēšanās gadījumā?
Dažādu valstu pētnieki atklājuši, ka iepriekšējie smagie Covid-19 gadījumi, iespējams, ir saistīti ar D vitamīnu līmeni organismā – pacientiem, kuriem bijusi nepieciešama intensīvās terapijas palīdzība, D vitamīns asinīs bijis pazemināts.
Turklāt valstīs ar augstāku vīrusa mirstības rādītāju lielākajā daļā populācijas šī vitamīna organismā trūka vairāk nekā valstīs ar zemāku mirstības līmeni.
Iespējams, optimāls D vitamīna daudzums var palīdzēt vieglāk atgūties, ja ir bijusi inficēšanās ar bīstamo vīrusu.
Paskatīsim, ko vēsta pētījumi, kas parāda saikni starp Covid-19 vīrusa smaguma pakāpi un Dvitamīna daudzuma līmeni organismā.
Pētnieki no Lielbritānijas, kuri analizēja saikni 20 Eiropas valstīs,konstatēja, ka valstīs ar zemāku D vitamīna līmeni iedzīvotājiem bija biežāka saslimstība ar vīrusu, kā arī lielāks nāves gadījumu skaits. Savukārt, pielietojot modelēšanu,atklāts, ka tiem, kuriem ir nepietiekams D vitamīna līmenis asinīs sasirgstot visticamāk 17% gadījumu slimība attīstīsies smagā formā, bet no tiem, kuriem šis vitamīns ir pietiekamā daudzumā – tikai 14% gadījumu.
Luiziānas un Teksasas pētnieki, novērtējot 20 saslimušos pacientus secināja, ka 11 pacientiem ir vitamīna deficīts.
Līdzīgu ainu uzrāda Indonēzijas zinātnieku grupa novērtējot 780 dokumentētus Covid-19 saslimušo gadījumus – lielai daļai mirušo vitamīns bijis zem normas.
Veiktie pētījumi, kuros analizēta D vitamīna ietekme uz koronavīrusu, ir salīdzinoši jauni. Tādēļ pētnieki joprojām ir uzmanīgi ar apgalvojumiem – jā, D vitamīns atvieglo izveseļošanos no Covid-19 vai samazina mirstību no tā. Taču uzturēt vajadzīgo D vitamīna līmeni organismā tik un tā ir vērts!
Ko D vitamīns sniedz organismam?
Visvairāk zināmā ir D vitamīna spēja uzlabot kaulu veselību.Turklāt tas var palīdzēt samazināt elpceļu slimību risku. D vitamīnam ir pozitīva iedarbība uz organisma imūnspēju, tas var palīdzēt pasargāt no iekaisuma un piedalās dažādos vielmaiņas procesos.
Pēc https://www.la.lv/jauna-skautne-d-vitamina-vertibai
Peldēšanās un sauļošanās šortos novedīs jauniešus līdz bēdīgam finālam >
Tautas līdzekļi erekcijas atjaunošanai un uzlabošanai >
