Jauniešu zināšanai

Erekcijas audi, no kuriem sastāv gan kavernozie, gan sūkļveida ķermeņi, ir spējīgi piepildīties ar asinīm. Tā arī ir erekcijas būtība: kavernozajos un sūkļveida ķermeņos sakrājas asinis. Sākumā notiek uretras pagarinājums. Tālāk seko tumescences (no latīņu tumesco - uzpampt, uzbriest) stadija, kuras gaitā sūkļveida un kavernozie ķermeņi paplašinās un piepildās ar asinīm. Pēdējā erekcijas stadija ir cietība. Viss penis kļūst blīvi elastīgs, ceļas augšā un uz priekšu.

Erekcijai ir ierobežots raksturs, jo dzimumloceklis var palielināties tikai noteiktās robežās. Ierobežotāju lomu šajā gadījumā izpilda erekcijas ķermeņu izturīgie apvalki, kas nosedz katru no tiem atsevišķi, kā arī visu locekli noklājošais papildus apvalks, tā saucamā peņа fascija.

Asins pieplūde

Tāpat kā citos ķermeņa orgānos, dzimumlocekļa asinsapgāde notiek sirds darbības rezultātā. Pa artērijām svaigas asinis nonāk ģenitāliju rajonā. Pēc skābekļa un uzturvielu asimilācijas audos no arteriālās asins, atstrādātās asinis nonāk venozā sistēmā.

Miera stāvoklī asins spiediens dzimumloceklī ir neliels. Pie seksuāla uzbudinājuma asinsrite penī pastiprinās pat 26 reizes; šajā gadījumā caur peni iziet aptuveni 100-150 ml asiņu minūtē. Šajā momentā asinis tiek piepumpētas loceklī zem ievērojami lielāka spiediena. Tikai erekcijas stāvoklī asins spiedienu dzimumloceklī var salīdzināt ar spiedienu citos orgānos.

Piepildītie ar asinīm erekcijas audi sāk nospiest asinis aizvedošās vēnas. Tās sašaurinās, bet netiek nospiestas pilnīgi, caur locekli šajā brīdī iziet aptuveni 12 ml asins minūtē. Lai noturētu erekciju šajā līmenī, asinīm ir jāpieplūst dzimumorgānā ar agrāku ātrumu. Kad asins daudzums, kas ieplūst dzimumloceklī un izplūst no tā, izlīdzinās, peņa lielums un elastība nemainās un erekcijas stāvoklis turpinās.

Erekcijas procesu var salīdzināt:

ar velosipēdu riepas piepumpēšanu līdz tam brīdim, kad tā kļūs piepumpēta un cieta;
ar vīstošas puķes iemērkšanu ūdenī, lai atgrieztu tai dzīvību;
ar atvērto krānu un aizvērto noteci vannā.

Šie salīdzinājumi neatšķiras ar īpašu precizitāti, tomēr tie ļauj, kaut vai aptuveni iedomāties, kā notiek erekcija. Nebeidzošā, pastāvīga erekcija, ja šāda būtu iespējama, nestu lielas neērtības. Tādēļ dzimumloceklis ir tā ierīkots, ka miera stāvoklī tajā nonāk ne pārāk daudz asiņu. Kavernozie ķermeņi samazinās un kļūst it-kā novītuši, ļengani. Sīku asinsvadu augsta koncentrācija šajā mazajā telpā ir iespējama pateicoties tam, ka tiem ir mikroskopisku spirāļu forma. Spirālveida forma ir spējīga izrādīt spēcīgu pretestību izejošai caur dzimumlocekli asins straumi, nodrošinot to no erekcijas nepiemērotā laikā.

Veselīga sirds-asinsvadu sistēma ir nepieciešams erekcijas izdošanās nosacījums. Jebkādi traucējumi, kas palēnina vai aizkavē asins plūsmu caur peni, negatīvi ietekmē erekcijas spējas.

Inervācija

Tāpat erekcijai ir nepieciešama pareiza nervu sistēmas funkcionēšana. Asins pieplūdes pastiprināšanās uz dzimumorgāniem var notikt tikai pēc muguras apakšdaļas smadzeņu kaunuma (dzimumuzbudinājuma) nervu signāla. Seksuālā uzbudinājuma stāvoklī šie nervi izdala ķīmisku substanci, kas spēlē neironu pārraides lomu. Tās iedarbībā gludie muskuļi, kas aptver mazās artērijas, atslābst. Rezultātā pazeminās pretestība, ko asins straumei izrāda artērijas. Augstais spiediens piepumpē spirālveida mikroskopiskajos asins audos papildus asins daudzumu, un:

asinsvadi piepildās;
piepildoties ar asinīm tie atveras un izstiepjas;
kavernozo ķermeņu erektīlie audi izstiepjas un uzbriest;
palielinātie kavernozie ķermeņi izstiepj apvalkus, kuri ir tiem apkārt;
apvalki, savukārt, spiež uz audiem, kas ir piepildīti ar asinīm;
dzimumloceklis kļūst liels, ciets un elastīgs.

Tādējādi, sāk darboties erekcijas hidrauliskais mehānisms.

Nervu centri, kas pārvalda erekciju, ir izvietoti galvas smadzenēs un muguras smadzeņu apakšdaļā. Tos aizsargā galvaskauss un mugurkauls. Nervu sistēmas bojājumu dēļ var iestāties paralīze, un tad rodoties uzbudinājumam, erekcijas nebūs.

Kā rodas erekcija?

1. Psihogēno erekciju izsauc galvas smadzeņu nervu centri. Nonākot uzbudinājuma stāvoklī, tie nosūta signālu-komandu, kurš tiek pārraidīts pa muguras smadzenēm uz kaunuma nerviem. Zemāk ir uzskaitīti seši kairinātāju veidi, kas noved smadzeņu nervu centrus uzbudinājuma stāvoklī. Minētie piemēri ne visiem liksies pārliecinoši. Tomēr visiem sešiem impulsu veidiem ir milzīga nozīme. Ja kaut viens no tiem "nestrādā", psihiskā erekcija vispār var neiestāties, vai būs tik vāja un īslaicīga, ka dzimumakts kļūst neiespējams.

Dzirdes kairinātāji: iekairinoša saruna, mūzika, smiekli, paātrināta elpa.
Oža: patīkama tīras ādas, parfīma un izmazgāto matu smarža.
Garšas kairinātāji: partnera siekalu, dzimumorgānu izdalījumu garša.
Tauste: partnera kailā ķermeņa, kaunuma apmatojuma pieskāriens, glāsti, maiga masāža.
Iztēle: sapņi, fantāzijas, atmiņas.

Redzes kairinātāji: ... ir pārāk individuāli, nav kopēju likumu visiem. Katram ir jānosaka pašam, kas var novest sevi uzbudinājuma stāvoklī.

2. Reflektorā erekcija ir reakcija uz savu vai partnera manuālo (ar roku) pieskārienu dzimumloceklim. Sensorie kairinātāji tieši iedarbojas uz dzimumlocekļa, kā arī taisnās zarnas un prostatas dziedzera nervu galiem. Pa nerviem izjūtas tiek nodotas muguras smadzenēm. Kaunuma nervu reakcijai ir automātisks raksturs. To var salīdzināt ar plakstiņu mirkšķināšanu.

3. Spontānā erekcija - rodas bez apziņas piedalīšanās, un notiek miega laikā. Jauniešiem tā bieži notiek arī nomodā, piemēram, braucot transportā, no vibrācijas.

Erekcijai var būt tikai reflektoriska, vai tikai psihiska izcelsme, bet ir parasti abi uzbudinājuma tipi koeksistē. Un dedzīgas jaunības gados, un citos dzīves periodos, reflektoro erekciju var izmantot tajos gadījumos, kad pieviļ psihiskā erekcija.

Nevajag pienācīgi nenovērtēt reflektoro erekciju. Īpaši tai ir liela nozīme pie dažiem saslimšanu veidiem, kā arī pie novājinātas potences vecumā. Daži vīrieši attiecas pret tiešu dzimumlocekļa stimulāciju, kā pret kaut ko nosodāmu, kas nav vīrietim cienīga. Ar gadiem, organisma novecošanās laikā, var rasties grūtības ar psihisko erekciju, - šai situācijā ir lietderīgi pārslēgties uz reflektorām reakcijām.

Sekss ir smadzenēs?

Dzimumnobriešanas periodā sēklinieki ražo milzīgu daudzumu dzimumhormona - testosterona. Testosterons ir līdzīgs degvielai, pateicoties kurai spilgti kvēlo iekāres uguns, vai, kā saka mediķi - libido. Sākot ar dzimumnobriešanas periodu un gandrīz līdz „zārka dēlim” testosterons uztur jautri rotaļīgu seksa liesmu. Dzimumpotence sāk attīstīties pusaugu gados: zēniem miegā rodas erekcija, kuru nekontrolē apziņa. Miega laikā vai pamošanās brīdī, pusmiegā, pusaudzim var būt sēklas izvirdumi. Sākumā pusaudzis nevar tos kontrolēt. Viņa bioloģiskais pulkstenis ir iestatīts uz prokreāciju, un nekas nevar likt tam iet atpakaļgaitā. Sākot ar šo minūti, un līdz sirmam vecumam dzimumpotence būs viņa pavadonis. Ar pulksteņa mehānisma regularitāti erekcija pieaugs un prasīs izlādi. Ja izlādes nav (nav ejakulācijas), tad erekcijas kā organisma prasības atkārtojas:

miegā un nomodā,
zēnam un vīrietim,
grib viņš vai nē,
neatkarīgi no tā, ir partneris, vai nav.
matērija un gars (fizioloģija un psiholoģija)

Būtu pārāk vienkāršoti, ja erekcijas process būtu atkarīgs tikai no asinsrites, nervu sistēmas, dažādu orgānu un audu funkcionēšanas, un testosterona iedarbības. Bet cilvēks ir arī saprātīga būtne. Dzīvē viņš vadās lielākā mērā no saprāta, nevis no primitīviem instinktiem. Ar seksu viņš nodarbojas ne tikai dzimtas turpināšanai un dzimuminstinkta apmierināšanai. Sekss ir sarežģīta un daudzveidīga parādība, kas atspoguļo cilvēku savstarpējo attiecību gadsimtiem ilgo pieredzi.

Īstenībā erekcija ir daudz smalkāks process, nekā pieņemts spriest par vīrieti kā tēviņu. Tajā piedalās visas viņa personības puses, visa viņa dvēsele. Ir svarīgi tādi rakstura panti, kā labestība, simpātija pret partneri, humora izjūtas; erekciju iespaido egoisms, ārišķīga šķīstība un ģinekofobija (bailes no sievietes). Ir iespējama bērna vecuma kompleksu izpaušanās, kas savulaik nebija atrisināti. Katrā reizē, kad gars gūst virsroku pār matēriju, var rasties problēmas, kas iztek no:

nepilnvērtības un ievainotas lepnības kompleksa;
savstarpējām attiecībām ar partneri;
neveiksmīgas dzīves pieredzes;
vides un tradīciju spiediena;
organisma psihiskā un fiziskā stāvokļa, stresa.

Īsāk runājot, dzimumaktā var būt iesaistīti pilnībā visi vīrieša personības aspekti.

Kas te ir saimnieks?

Zināms, ka vīrietim piemīt īpašība izjust sevi par "dabas valdnieku", stāvokļa saimnieku. Bet savas seksuālās dzīves pamatā - erekcijā - jebkurš vīrietis ir ārkārtēji vārīgs.

Katrs vīrietis saprot par "vagīnas izaicinājuma" eksistenci. Seksuālā plānā tas pastāvīgi viņu uztur zināmā spriedzes stāvoklī, jo nekad nav simtprocentīgas pārliecības, ka viņam būs erekcija. Bet ja arī būs, nav pilnas pārliecības, ka izdosies to uzturēt. Lūk, kur ir pirmais vīrieša seksuālās dzīves paradokss.

Erekciju nevar izsaukt pēc pasūtījuma. Ir gadījumi, kad vīrietim vajag apmierināties ar pasīvu lomu attiecībās ar sievieti, iekams pāriet pie aktīvām darbībām. Viņam ir jāpagaida, kamēr viņa zemapziņas vēlmes un apzinātās prasības būs sinhronizētas un nonāks rezonansē. Ja tas nenotiks, erekcijas var nebūt. Lūk, kāpēc neviens no vīriešiem nepārvalda sevi uz visiem 100 procentiem.

Pilnīgi iespējams, ka daži vīrieši tieši tāpēc tiecas pilnībā pakļaut sev apkārtējos, jo nepārvalda situāciju tur, kur tas vissvarīgāk. Jo katrs vīrietis zina, cik ļoti nepadevīgs var būt viņa personīgais dzimumorgāns. Vīriešu vairākums atrod sevī spēkus pārdzīvot pagaidu neveiksmes. Bet dažus šī situācija dziļi pazemo, un tiek uztverta kā īsta katastrofa, kuras rezultātā rodas nedrošība sevī. Ja tādi incidenti atkārtojas bieži, pieslēdzas zemapziņa, kura psihes glābšanai likvidē ciešanu avotu, bloķējot erekcijas mehānismu. Tā rodas psihiskā impotence.

Tas ir kārtējais vīrieša seksuālās dzīves paradokss. Nav tāda vīrieša, pat ja viņš ir atturībnieks, kurš tiektos kļūt par impotentu. Tādēļ impotence rada daudz spēcīgākas ciešanas, nekā tās, no kurām tā ir piesaukta aizsargāt. Pavisam nav vienkārši būt par vīrieti, kā domā daudzas sievietes, un ko tik notēlo no sevis daži vīrieši.

Erekcija pavisam nav obligāta mīlestības rotaļām. Daži pāri uzskata, ka tā pat traucē. Paradums piešķirt pārāk lielu nozīmi erekcijai, kurš ir tipisks amerikāņu kultūrai, var sabojāt attiecības, kuras ir pašas laimīgākas citās jomās. Erekcija kā tāda, var būt saistīta ar ejakulāciju, bet var arī nebūt saistīta. Ejakulācija var notikt arī bez erekcijas.