VĪRIEŠA OTRĀ SIRDS
VISJŪTĪGĀKAIS VĪRIEŠA ORGĀNS
Mācot skolā cilvēka anatomiju, fizioloģiju un dzimumhigiēnu, pasniedzēji nevērš zēnu uzmanību šim orgānam. Mājās arī par to netiek runāts. Un sekas ir patiešām traģiskas. Pēdējo desmitgažu laikā ir spēji samazinājies vecuma slieksnis, kad vīrieši sāk sirgt ar šī orgāna hroniskām kaitēm. Ja XX gadsimta vidū tika uzskatīts, ka šīs kaites ir 60 - 70 gadīgo vīriešu liktenis, tad pašlaik jau 40 gadīgo vīriešu vidū tās dažādā formā ir sastopamas 50% no tiem. Un pat jaunieši biežāk ir sākuši griezties pie ārsta ar prostatas iekaisumiem. Galvenais iemesls ir elementāru normu neievērošana, jo nav priekšstata par tādām.
Priekšdziedzeris, jeb prostata, faktiski ir galvenais dziedzeris, kurš nosaka „vīrieša būtību”. No vienas puses tas nosaka dzimumfunkcijas (erekciju, orgasmu, apaugļošanu), no otras puses, pat supermenis nevarēs „pačurāt”, ja ar dziedzeri nav kas kārtībā. Mediķi (urologi) mēdz teikt - šis dziedzeris ir „bumba ar laika degli”, un šī bumba var nostrādāt jebkurā vecumā. Ja prostatas vēzis reti piemetas vīriešiem līdz 40 gadiem, tad iekaisumi (prostatīts) var skart arī pusaudžus.
PROSTATAS DZIEDZERIS
Kur tas atrodas?
PRIEKŠDZIEDZERIS (prostata) - vīrieša nepāra dzimumorgāns, kas atrodas tieši zem urīnpūšļa un ieskauj urīnizvades kanāla augšējo sākumdaļu. Priekšdziedzera garums 3 - 4 cm, platums 3 - 5 cm. Priekšdziedzera dziedzerainā daļa sastāv no 30 40 atsevišķiem dziedzeriem, kuru izvadi atveras urīnizvadkanāla. Tie izdala bālganu, vāji bāzisku sekrētu ar specifisku smaku. Sekrēts sajaucas ar sēklas šķidrumu, ko urīnizvadkanālā ievada abi sēklas izsviedējvadi, un veicina spermatozoīdu kustīgumu. Priekšdziedzera muskuļaino daļu veido gludā muskulatūra, kas saraujoties veicina vienlaicīgu sēklas šķidruma un dziedzera sekrēta izsviešanu urīnizvadkanāla. Turklāt priekšdziedzera muskuļaudi kopā ar urīnpūšļa muskuļaudiem veido urīnpūšļa slēdzējmuskuli.
Tikko piedzimušam zēnam priekšdziedzeris ir ļoti maziņš un pēc formas atgādina sirdi. Līdz dzimumnobriešanas sākumam tas ir zirņa lielumā. Sākoties dzimumbriedumam, tas palielinās līdz valrieksta izmēriem un sāk izdalīt sekrētu no speciāliem pauguriņiem, līdzīgiem tiem, kurus mēs redzam uz golfa bumbiņas. Pēc 50 gadu vecuma sasniegšanas izdalījumu daudzums palielinās un priekšdziedzeris lielākoties kļūst lielāks izmēros gandrīz visiem vīriešiem. Priekšdziedzera dziedzeraudus aizstāj saistaudi, kas var stipri sašaurināt urīnizvadkanālu.
Turpmākajos 20 gados tas pastāvīgi aug izmēros un var sasniegt citrona vai pat greipfrūta izmērus. Tas sāk spiest uz urīnpūsli un izvades kanālu, tādējādi sagādājot to funkciju traucējumus - no strūklas spiediena samazināšanās un sāpīgas urinācijas, līdz pastāvīgai pilēšanai vai pilnīgai urīnas neturēšanai. Priekšdziedzera būtiska palielināšanās automātiski izsauc urinēšanas traucējumus citādāk pilnīgi veselam vīrietim. Audi paliek cietāki un zaudē elastību. Tādu stāvokli sauc par labdabīgu audzēju - to nevar uzskatīt par slimību, tā ir nepatīkama novecošanās procesa sastāvdaļa (kā to apturēt - par to zemāk). Runājot par priekšdziedzera patoloģijām (slimībām) - tās ir vairākas: prostatīts, prostadenīts, prostatas adenoma, prostatas karcionoma (vēzis). Zemāk mēs pieskarsimies iespējamiem profilakses pasākumiem.
Šajā pašā vecumā urīnpūšļa vārsti, kas kontrolē urīna izvadi, sāk zaudēt elastību un paliek ļengani. Pat jauniem cilvēkiem šie vārsti ne vienmēr funkcionē normāli. Dažreiz tie var sarauties - rezultātā notiek aizture. Novājinātie vārsti kombinācijā ar palielinātu priekšdziedzeri sagādā vīrietim daudz nepatikšanu. Viena no tām ir erektīlā disfunkcija. Tā var izpausties dažādi: apgrūtināta erekcija, nespēja ilgi to uzturēt, priekšlaicīgs spermas izvirdums un tml. Priekšdziedzeris nepalielinās vīriešiem, kuriem nefunkcionē sēklinieki. Tas liek domāt, ka priekšdziedzera audu šūnu augšanas procesā piedalās testosterons (vīriešu dzimumhormons). Tātad dzimumfunkcijas normālai veikšanai ir nepieciešams ar to saistīto orgānu un audu (urīnpūslis, priekšdziedzeris, sēklinieku maisiņš, penis un muskuļaudi ap tiem) pareiza darbība un savstarpēja sadarbība. Ja no ierindas iziet viens, tad tiek traucēta arī pārējo darbība.
PROFILAKSE
Faktiski profilaktiskos pasākumus ir jāsāk jau no pirmajām dienām pēc zēna dzimšanas. Trauksmi ceļ angļu pētnieki - viņi ir secinājuši, ka pamperu un citu vienreizējas lietošanas autiņu izmantošana jaundzimušajiem zēniem, kura pēdējos gados ir nākusi modē, tālākajā perspektīvā var novest pie vīriešu neauglības.
Kas ir šo secinājumu pamatā? Kā jau tika minēts, visiem ar dzimumfukciju saistītiem orgāniem, ir jādarbojas ciešā saistībā - kā orķestrī instrumentiem, ja no ierindas iziet viens, tad izjūk harmonija. Jūs kādreiz esat iedomājušies, kāpēc Dievs vai daba, tik vārīgu orgānu - vīrieša sēkliniekus, ir izmitinājuši ārpus ķermeņa? Izrādās, ka temperatūrai tajos ir jābūt par 2 līdz 4 grādiem zemākai nekā visā ķermenī. Tiem ir brīvi jāelpo.
Nedrīkst pastāvīgi nēsāt pieguļošas apakšbikses, it īpaši no sintētikas. No pastāvīgas ārējo dzimumorgānu pārsildīšanas, ar laiku vīrietim atrofējas sēklinieku darbība, un kā ķēdes reakcija - arī priekšdziedzera normāla funkcionēšana (tagadējo 40 - 50 gadīgo lāsts - atmaksa par totālo modi pastāvīgi valkāt peldbikses un piegulošus džinsus; mode, kura iesākās pagājušā gadsimta 70 tajos gados), kas rada potences vājināšanos un var pāriet pie prostatas palielināšanās - hipertrofijas un ja to neārstē, pat pie tās karcionomas - prostatas vēža un pilnīgas impotences.
Lūk, ko raksta profesors N. Alekseevs savā grāmatā «Par apģērba kaitējumu un par atsegšanās labumu» - „Vīriešu dzimumdziedzeri atrodas nevis iekšpus organisma, kā sievietēm, bet gan no ārpuses speciālā ādas maisiņā ar liela skaita ielokiem. Tas ir sēklinieku maisiņš, kas izpilda radiatora funkciju, saglabājot savā saturā zemāku temperatūru, nekā pārējā ķermenī. Vēl jo vairāk, daba ir izveidojusi automātisku sēklinieku maisiņa lifta pārvaldes mehānismu. Paaugstinoties apkārtējai temperatūrai tas nolaižas lejā, „attālinās” no ķermeņa, un, pretēji, apkārtējai temperatūrai pazeminoties paceļas augšā pie ķermeņa.
Visiem autoamatieriem ir zināms, ka, aizsprostojot radiatoru, tie riskē pārkarsēt motoru. Bet tiem pašiem cilvēkiem, vīriešiem, absolūti neienāk prātā, ka, uzģērbjot biksītes, tie ne tikai apgrūtina savas kustības, bet arī bloķē atvēsinošā gaisa piekļuvi pie dabiskā radiatora. Pie tam potences samazināšanās, neauglība un hemoroīdi ir to veselības pašas mazākās problēmas.
Pēdējo gadu bestsellers, grāmata «Streļņikovas elpošanas vingrošana» (M., Metafora, 2002.g.) pazīstamais ārsts, M. Šetiņins, Dabaszinātņu Akadēmijas prēmijas laureāts raksta: «Pašlaik jauniešu vairākums nēsā biksītes, kas cieši pieguļ dzimumloceklim un sēklinieku maisiņam. Tādējādi oliņas atrodas pa pusei nospiestā stāvoklī, kas sekmē stagnācijas parādības sēkliniekos (tiek nosprostotas sēklas izvades notekas, to artērijas un vēnas, venozais kārklveida pinums, kā arī sēklinieku artērijas un limfvadi).
Pie tam vēl, sēklinieku ādā ir liels daudzums sviedru un taukdziedzeru, kuru funkcija nospiežot tos, tiek izjaukta. Kas attiecas uz dzimumlocekli, tad, atrodoties saspiestā stāvoklī visu dienu (bet daži jaunekļi pat gulēt dodas peldbiksēs), tas pakāpeniski zaudē savu iekšējo tonusu, jo izveidojas asins stagnācija dziļajā artērijā, kas iet katra kavernozā ķermeņa centrā un dziļajā dorsālā vēnā, kur asinis atplūst no kavernozajiem ķermeņiem.
Bet jaunība un veselība, turpināsim citēt M. Šetiņinu, ir pilnībā atkarīgi no dzimumsfēras labklājības. „Kad nomirst miesa pamostas tikumība!“ jokojot, sacīja kāds no Izcilajiem. Es gribu piemetināt: „Bet kopā ar to jebkura slimību kaudze!“ Jo endokrīno un, pirmkārt, dzimumdziedzeru darbība nodrošina labu organisma pretošanās spēju. Un tieši, ar tās pazemināšanos ir izsauktas slimības”.
Tādas apspīlētas apakšbikses nedrīkst valkāt nekādā gadījumā!
To pašu piebilst arī Latvijas urologu asociācijas prezidents Alvis Laukmanis, savā intervijā portālam „Kas jauns” 2010. gada 02.jūlijā: “Turklāt tas, ko runā par apspīlēto apakšbikšu kaitējumu, nav gluži bez pamata, jo daba iekārtojusi tā, ka sēklinieka maisiņš atrodas zināmā attālumā no ķermeņa, un tam ir viens mērķis – lai oliņas atrastos mazliet zemākā temperatūrā nekā pārējais ķermenis. Temperatūra spermas produkcijai ir ļoti būtiska. Līdz ar to veļa vai apģērbs, kas stingri piespiež vai karsē, negatīvi ietekmē spermoģenēzi un arī testosterona produkciju, jo tieši sēklinieki ir atbildīgi par testosterona izstrādi. Tas nozīmē: ja sēklinieki atrodas nepiemērotā temperatūrā, to funkcionālās spējas mainās. Veselībai var kaitēt pat nelielas temperatūras izmaiņas”
Nēsāt vajag brīvu veļu, naktī labāk gulēt bez apakšbiksēm; izmantot jebkuru izdevību brīvai gaisa cirkulācijai. Ziemā zem siltās apakšveļas nenēsāt papildus apakšbikses. Vispār atteikties no iespīlētas veļas un virsdrēbēm - piem. bieziem džinsiem vasarā. Arī krasas temperatūras svārstības šos orgānus ietekmē nelabvēlīgi. Daudzi jaunieši vieglprātīgi uzvedas vasarā peldoties. Pēc peldes nepārģērbj sausu veļu, pat neizgriež peldbikses. Kas notiek? - sākumā, ūdenim iztvaikojot no tām, rodas temperatūras spēja pazemināšanās un vēlāk, tām nožūstot - pārkaršana. Daži rīkojas vēl aplamāk - velk virsbikses uz slapjām peldbiksēm un tā staigā. Ja nav sausas veļas nomaiņai, tad pareizāk būtu izpeldēties kailam un tad uzvilkt sausu veļu. Ja tādas iespējas nav, tad nekādā gadījumā neatstāt slapju veļu zem virsdrēbēm. Bet pēdējos gados ir ienākusi pavisam stulba mode - jaunieši sauļojas un peldas šortos līdz ceļgaliem. Liela ķermeņa daļa tiek pakļauta temperatūras svārstībām. Un daži rīkojas vēl aplamāk - zem šīm šortēm vēl arī ir īsbikses! Divkāršs trieciens...
Jānēsā ir vieglas kokvilnas apakšbikses, kas nepieguļ ķermenim, ļaujot dzimumorgāniem brīvi elpot
Vispār, vīrieši īsās apakšbikses zem garajām, sāka valkāt kaut kur simts gadus atpakaļ urbanizācijas (pilsētu pieauguma) rezultātā. Agrāk tas nebija pieņemts. Un tās bija brīvi krītošas (līdzīgi mūsdienu šortām), tā, lai dzimumorgāni nebūtu saspiesti un brīvi elpotu, no viegliem dabīgiem materiāliem, pārsvarā no kokvilnas. Sākumā tās nēsāja augstākās kārtas iedzīvotāji, vēlāk, kā jau vienmēr, atdarinot "augstāko" šķiru, apakšbikses sāka valkāt arī visi pārējie, neiedziļinoties, cik tas ir lietderīgi konkrētajā klimatiskajā joslā un gadalaikā. Un tas kļuva par paradumu - tā ir pieņemts, un viss. Uzdodiet jautājumu: "Kas ir pieņēmis un kāpēc" - neviens nevarēs paskaidrot. Pārsteidzoši ir tas, ka vīrieši mūsdienās neapdomīgi nēsā apakšbikses (iespīlētās!) pat karstā vasarā zem šortiem! Un tāpat ziemā - zem garajām biksēm ir siltās garās apakšbikses - bet zem tām vēl īsās iespīlētās apakšbiksītes...
Līdz galam nav noskaidrots, kāpēc vīrietim paliekot vecākam, sāk palielināties priekšdziedzeris. Viens gan ir skaidrs - priekšdziedzera normālai funkcionēšanai ir nepieciešams regulāri atbrīvoties no tajā uzkrātā sekrēta, lai nerastos stagnācija. Tātad regulāras ejakulācijas, reizi divās trijās dienās. Ja vīrietim nav regulāras dzimumdzīves, izlīdzēt var masturbācija. 2003.gadā Austrālijas pētnieku grupa, kuru vadīja Grehams Gailzs [Giles, G.G.; G. Severi, D.R. English, M.R.E. McCredie, R. Borland, P. Boyle and J.L. Hopper (2003)".Sexual factors and prostate cancer". BJU International.] nāca pie secinājuma, ka bieža masturbācija ļauj novērst priekšdziedzera vēža attīstību vīriešiem, pie tam ir drošāka, nekā bieži seksuāli kontakti ar sievietēm. Īpaši masturbācija vienu reizi nedēļā pazemina vēža attīstības risku vīriešiem, kuri ir vecāki par 50 gadiem.
To pašu piebilst arī Latvijas urologu asociācijas prezidents Alvis Laukmanis, savā intervijā portālam „Kas jauns” 2010. gada 02.jūlijā: „Atturēšanās rada citas problēmas, jo sēklas šķidruma radīšanā piedalās vairāki dziedzerīši; ejakulācija nav tikai sauja ar spermatozoīdiem. Visbiežāk atturēšanās no seksa negatīvi ietekmē prostatas dziedzeri, jo tas aktīvi piedalās sēklas izmešanā gan kā muskulītis, gan kā dziedzeris, kas uzpildās ar sēklas šķidrumu. Sēkla krājas, dziedzeris pildās, daļa uzsūcas, bet kopumā tas rada pilnuma sajūtu un diskomfortu, var veidoties iekaisumi.”
Tā kā ejakulācijas laikā notiek ķēdes reakcija - vienlaicīgi ar sēklas šķidrumu izdalās arī prostatas sekrēts, kurš sajaucas ar to, - tie ir viena procesa neatņemamas sastāvdaļas. Kas notiek, ja mēs šo procesu spēji apturam?
Vienu no koncepcijām izvirza Dr. Langs (Langh, Carolina) - lielākā daļa vīriešu, lai paildzinātu baudu, jūtot ejakulācijas brīža tuvošanos, apstādina to, pārstājot frikcijas (peņa fizisku uzbudināšanu). Daudzi šo metodi viena akta laikā pielieto vairākas reizes. Gadās pat, ka pēc vairāku šādu ciklu pielietošanas, ejakulācija vairs nenotiek. Tātad mēs vardarbīgi pārtraucām dabas ieprogrammēto secību. Un ja to pielieto regulāri? Dr. Langs uzskata, ka viens no prostatas palielināšanās iemesliem kļūstot vecākam, ir šādas darbības rezultāts. Pēc viņa uzskatiem, vīrietim, dzimumakta laikā, pareizāk būtu paildzināt intīmo spēli, bet uzsākot frikcijas, tās jānoved līdz loģiskam finālam - ejakulācijai, neapturot to (starp citu, vai esat ievērojuši - dzīvnieku tēviņi dzimumakta laikā, nekad neaptur to „baudas paildzināšanai”. Diemžēl datu par priekšdziedzera dinamiku dzīvniekiem nav). Arī masturbējot (īpaši tas attiecas uz jauniešiem) lai pagarinātu baudu - nedrīkst apturēt procesu brīdī, kad tas sasniedz kulmināciju.
Šīs divas lietas - apspīlētas apakšveļas pastāvīga nēsāšana, un vardarbīga dzimumakta (vai masturbācijas) paildzināšana apturot ejakulāciju, var novest vēl pie vienas nepatīkamas saslimšanas - dzimumorgānu vēnu varikozes (mazspējas). To pašu var sacīt par varikoceli (sēklinieku vēnu varikozi) - arī šeit lomu var nospēlēt iespīlēta apakšveļa. Tā kā, ņemiet to vērā!
Vēl katram vīrietim, neatkarīgi no vecuma, būtu jāpielieto Dr. Kegeļa vingrinājumi. Mēs bieži ļoti rūpējamies par savu izskatu un fizisko kondīciju, pielietojot dažādus vingrinājumus muskuļu tonusa uzlabošanai. Erektilos muskuļus (2.zīm.) arī ir nepieciešams vingrināt. Tie saraujoties atbild gan par erekciju, gan par urīnpūšļa vārstu darbību, gan par sēklas un priekšdziedzera sekrēta ievadīšanu urīnkanālā un izmešanu no tā. Vingrinājumu būtība ir gaužām vienkārša. Tos var pielietot jebkur - darbā, mācību auditorijā, sabiedriskajā transportā, mājās; sēžot, stāvot vai guļot. Vajag ritmiski sasprindzināt urīnizvadkanāla muskuli (tas ir tas pats erektilais muskulis). Sākt ar pārdesmit sasprindzinājumiem divas reizes dienā (otro ieteicams pirms aizmigšanas), pakāpeniski palielinot līdz simtam ciklu vienā reizē. Pēc nedēļas, divām tie, kuriem ir pat nelielas problēmas - piem. neapmierina urīna pārpalikums pēc urinēšanas, jutīs pozitīvu rezultātu. Vēl pēc kāda laika tiem, kam ir problēmas ar erekciju, arī izjutīs progresu.
Arī diētai ir sava nozīme. Mazāk būtu jālieto trekna un asa barība. Pēc statistikas prostatas vēža riskam pakļauj sevi tie vīrieši, kas gaļu lieto biežāk par piecām reizēm nedēļā. Ja ir grūti atteikties no tās, tad biežāk uzturā būtu jālieto putnu gaļa. Ir novērots, ka vitamīna E lietošana kursa veidā, samazina prostatas vēza risku par 34%.
Un galvenais, vīriešiem pēc 40 gadiem būtu divas reizes gadā jāpārbaudās pie urologa.
Tātad, lai paildzinātu „vīrieša otrās sirds” normālu funkcionēšanu, ir nepieciešams:
1. nepakļaut dzimumorgānu rajonu temperatūras svārstībām - it īpaši pastāvīgai pārsilšanai;
2. pievērst uzmanību regulārai ejakulācijai, vardarbīgi neapturot to;
3. pielietot Dr. Kegeļa vingrinājumus;
4. saprātīga diēta.
Literatūra:
A. Ustinovs „Vračebnije tajni” 2002
Euds Ben Halims "Uroloģijas jautājumi" 2001
Viljams G. Masters, Virginia E. Johnson, Robert K. “HUMAN SEXUALITY"
Vēl noderīga informācija vīriešiem un jauniešiem:
Peldēšanās un sauļošanās šortos novedīs jauniešus līdz bēdīgam finālam >
Tautas līdzekļi erekcijas atjaunošanai un uzlabošanai >
==================
