Kāpēc sadauzīja Raifa mikroskopu?
Tūliņ pēc „Dziesmotās revolūcijas” arī pie mums Latvijā atvērās vāks tai gigantiskajai miskastei, ko sauc par internetu. Ja tajā labi parakājas, starp atkritumiem var atrast arī nevienu vien īstu pērli. No interneta uzzināju par amerikāņu zinātnieku Rojalu Raifu (Royal Raymond Rife, 1888.-1971.), „frekvenču medicīnas” pamatlicēju, cilvēku, kura ieguldījumu medicīnas zinātnē viņa pētnieki salīdzina ar Paracelza, Koha, Pastēra u.c. dižgaru ieguldījumu. Raifs 30. gados uzbūvēja optisko mikroskopu, kurā varēja aplūkot dzīvus vīrusus! Kā zināms, mūsdienu elektronmikroskops dziļā vakuuma dēļ atļauj vērot tikai vīrusu līķīšus, čaulas. Zināms arī, ka mikroskops nerāda objektus, kuru izmēri ir mazāki par gaismas viļņa garumu. Raifs, izmantojot radiotehnikā pazīstamo heterodinēšanas principu, ņēma divus ultravioletās gaismas avotus, kuru frekvenču starpība atrodas redzamās gaismas diapazonā. Attēli esot bijuši ļoti koši un skaidri. Tālāk viņš ņēma dažādu slimību izraisītāju paraudziņus un no frekvenču ģeneratora laida tiem cauri ļoti vāju maiņstrāvu, vērojot mikroskopā un pakāpeniski mainot tās frekvenci. Tā viņš atrada specifiskās rezonanses frekvences lielam skaitam patogēno mikrobu un vīrusu, pie kādām tie uzsprāga kā ziepju burbuļi. Tādējādi varēja, zinot slimības izraisītāju un tā rezonanses frekvences, ar pāris miliampēru strāvu no frekvenču ģeneratora, dažu sekunžu laikā pacientu atbrīvot no šī patogēna. Pirmie panākumi bija spīdoši! Gadsimta atklājums! Nost ar zālēm! Tas gauži nepatika farmācijas gigantiem. Pie Raifa aizsūtīja dažus „sliktos zēnus”. Sadauzīja mikroskopu, aizdedzināja laboratoriju, pašu smagi piekāva. Amerikas medicīnas virsvadība darīja visu, lai Raifu izdzēstu no tautas atmiņas. Angliski lasošiem interesentiem var ieteikt par visu to sīkāk: www.rense.com/rrr/rrr.html . Šai adresē ir diezgan labi aprakstīta arī Amerikas veselības aizsardzības sistēmas būtība, kurai internetā ir veltīts neizsakāmi daudz bezgala rūgtu vārdu.
“Sistēmai” ir izdevīga zāļu ražošana
Pie tā ir vērts piedomāt tuvāk. Mēģiniet iztēloties lielas valsts veselības aizsardzības sistēmu (tikpat labi tā varētu būt arī jebkuras citas nozīmīgas dzīves sfēras sistēma, piem., enerģētikas). Sauksim to vienkārši par sistēmu. Tajā ietilpst ārstniecības iestādes, slimnīcas, sanatorijas, personāla mācību iestādes, farmācijas firmas un aptieku tīkls, inventāra un ierīču ražotnes un izplatītāju tīkls, informācijas dienesti utt. Sasniedzot kādu noteiktu kritisko apjomu (kopējā naudas masā), šāda sistēma kļūst pašatražojoša, sevi aizsargājoša utt. Tai pietiek līdzekļu savās interesēs iespaidot sabiedrisko domu - caur masu mēdijiem, caur skolu mācību programmām. Caur saviem pārstāvjiem tā var virzīt valsts likumdošanu sev vēlamā virzienā. Tā kā pieprasījums ir milzīgs (katrs grib būt vesels un dzīvot ilgi), tirgus ne ar ko nav ierobežots, sistēma var pilnībā diktēt savus noteikumus. Tā peļņas uzturēšanas nolūkos var pat iniciēt kādus
slimību uzliesmojumus (internetā ir aprakstīti precedenti), lai ar skaļu reklāmu tos novērstu. Daudzi autori citē galveno sistēmas devīzi - izārstēts slimnieks ir ārstam zaudēts klients! Vai tad vesels cilvēks vairs ies pirkt zāles! Ciniski, bet diemžēl patiesi, sistēmas mērogā.
Galvenais ienākumu avots - zāles. Cilvēks kopš dzimšanas pieradināts pie domas - ja esi slims, vajadzīgas zāles. Angļu vārds medicine tā arī tulkojams - zāles. Zāļu pašizmaksa ir svēts firmas noslēpums. Cik prasa, tik arī maksā. Apmēram tā kopumā raksturojas Amerikas medicīna. Nesen internetā sākās satraukums ap it kā likumprojektu, kas aizliegšot visas augu valsts izcelsmes zāles un vitamīnus sintētisko labā. Bez komentāriem!
Katrām sintētiskajām zālēm ir savi blakus efekti. Tie var neparādīties uzreiz. Varbūt tikai nākamajās paaudzēs. Kļūdainas antibiotiku lietošanas rezultātā rodas jauni, pret zālēm noturīgi patogēnu celmi, kas prasa atkal jaunas, parasti dārgākas zāles... Sistēma ir kļuvusi par supersistēmu, tā lieliski iejutusies visā Rietumu pasaulē un virzās tālāk. Sistēma ir lieliski iedzīvojusies arī mūsu mazajā, mīļajā Latvijā! Zāles! Dodiet mums vairāk zāļu!
Pasarg' Dievs, negribu apvainot nevienu no mūsu lieliskajiem mediķiem, kuri bez cilvēka cienīgas algas dara visu iespējamo un reizēm arī neiespējamo, cietēju labā, - sistēmas ietvaros. Viņi tāpat ir skrūvītes, molekulas sistēmā un reizē tās upuri. Viņi pašaizliedzīgi dara iemācīto darbu, un reti kādam ienāk prātā, ka varētu būt arī citādi.
Zālēm, protams, ir milzīga, nenovērtējama nozīme cilvēces vēsturē un noteikti vēl ilgi saglabāsies, bet tikai tai vajadzētu palikt saprāta robežās, kā vienai no medicīnas iespējām palīdzēt cietējam, nevis dominējošai un visaptverošai.
Brīnumlīdzeklis - Beka solenoids
Dažus vārdus par internetā atrastu, manuprāt, nozīmīgu personību medicīnas vēsturē - amerikāņu ārstu un zinātnieku, R.Raifa ideju turpinātāju Dr.Robertu Beku (Robert (Bob) Beck, 1925.-2002.). Par viņu internetā diezgan daudz informācijas. Pie viņa atstātā mantojuma nozīmīgākās daļas var pieskaitīt viņa atklāto asins elektrifikācijas metodi. Tās būtība - asins plūsmai relatīvi ilgstoši un regulāri laiž cauri dažus miliampērus stipru strāvu, caur elektrodiem, piespiestiem apakšdelma vai kājas artērijām. Lai izslēgtu polarizāciju, stāvas polaritāti maina ar 4-30 Hz frekvenci. Iegūtais efekts - vairākkārtīgi pagarināts asinsķermenīšu mūžs, kā arī vairākkārtīgi paaugstināta imūnsistēmas efektivitāte. Cita starpā ir daudz atsauksmju par sekmīgiem HIV/AIDS, kā arī SARS izārstēšanas gadījumiem. Neesam ar šo metodi strādājuši, man grūti komentēt. Toties cits Dr.Beka izgudrojums - Beka solenoids jau vairākus gadus lieliski strādā manas ģimenes arsenālā, kā arī to sekmīgi lieto mani draugi ārsti. Tā galvenā sastāvdaļa ir spole (ap sprīdi diametrā un īkšķa biezumā). Palielas kapacitātes elektrolītiskais kondensators tiek caur taisngriezi uzlādēts no tīkla, pēc tam lādiņš
caur tiristoru tiek iešauts minētajā spolē, radot īslaicīgu spēcīgu magnētisko impulsu. Bet vājāku, nekā lieto kodolmagnētiskās rezonanses diagnostikā. Šāds impulss, pilnīgi nekaitīgs organisma šūnām, ir nāvējošs baktērijām un vīrusiem, ja infekcija ir lokalizēta nelielā apgabalā; jo patogēni ir būvēti no citādiem „ķieģelīšiem” nekā organisma šūnas. Tiek iznīcināti arī latentie, iecistotie patogēni, paslēptie limfmezglos un citur, kam nekas cits netiek klāt. Beka solenoids, starp citu, ir brīnumlīdzeklis pret iesnām, klepu un kakla iekaisumiem, jo sevišķi, ja var noķert pašu slimības sākuma fāzi.
Amerikā šādas ierīces ražo virkne firmu. Tā kā tur šāda ārstniecības metode ir aizliegta ar likumu, ierīces instrukcija sākas ar lielu, spilgtu brīdinājumu, ka ierīce domāta vienīgi eksperimentāliem mērķiem ar augiem utt., ka tikai lietotājs ir atbildīgs par sekām utt. Pēc tam mazākiem burtiem seko sīks apraksts, kā kādu slimību ārstēt. Tā Amerikā tiek darīts ar daudz un dažādām medicīnas ierīcēm.
100 Nobela prēmiju vērtā Hilda Klarka
No interneta iepazinu arī vienu no visspilgtākajām mūsdienu medicīnas personībām - amerikāņu zinātnieci Dr.Hildu Klarku (Dr Hulda R. Clark). Arī viņai kā sistēmai nevēlamai zinātniecei ir nācies piedzīvot vairākus tiesas procesus (par nelicenzētu metožu pielietošanu). Lasīju aprakstu, ka viņa uz pēdējo tiesas procesu esot uzaicinājusi savus izārstētos pacientus. Atnākuši esot vairāki tūkstoši un gandrīz apgāzuši tiesas ēku. Kopš tā laika viņas klīnika un universitāte atrodas pierobežā, Meksikas teritorijā, ārpus ASV.
Kāds mediķis bija uzrakstījis, ka šī zinātniece ir 100 Nobela prēmiju vērta! Jāsaka, ka ir grūti viņam nepiekrist. Viena no daudzām informācijas lappusēm par šo zinātnieci ir www.drhuldaclark.org Klarkas kundzei pieder divi visai nozīmīgi izgudrojumi, varētu teikt, atklājumi. Viens no tiem ir neliels aparātiņš, ar kura palīdzību var viegli noteikt dažādu infekciju, parazītu, patogēnu, kā arī piesārņojuma toksīna klātbūtni organismā vai pārtikā. Klarkas kundze to nosaukusi par sinkrometru (the Syncrometer). Aparātiņa jutība ir milzīga, lai gan tas ir galēji vienkāršs. Tikai, lai ar to strādātu, nepieciešama plaša, varētu teikt, „datu banka”. Aparātiņš ir radīts tīri empīriski, pamatojoties uz intuīciju, jo tā darbību izskaidrot bez torsionu lauku teorijas pielietojuma diez vai kādam būs pa spēkam. Sīku aprakstu par tā radīšanu, uzbūvi, darbību un pielietošanu atradīsit pilna apjoma brošūrā www.drloyd.com/syncrometer.pdf .
Gadsimta izgudrojums - zapers
Otrs izgudrojums ir aparātiņš, kuru var nosaukt par tiešu R.Raifa tehnoloģijas tālākuzlabojumu. Klarkas kundze to nosaukusi par zaperu (the Zapper), daudziem tas asociēsies ar kādreiz populāru transportlīdzekli, bet vārdnīcā teikts - iznīcinātājs. Ja Raifs lietoja tīru, sinusoidālu maiņstrāvu, tad Klarkas kundze ir atradusi, ka lietojot vienvirziena impulsveida strāvu, tās
frekvence vairs nav tik būtiska un tā vienlīdz efektīvi iznīcina visus patogēnus, no parazītiem līdz vīrusiem, nekaitējot organisma šūnām, jo tie būvēti no dažādiem „ķieģelīšiem”. Atšķirībā no zālēm, pret kurām šie patogēnu „būvķieģelīši” prot pārkārtoties, strāva iedarbojas uz pašiem „ķieģelīšiem” un tos noārda. Nav vairs neārstējamu slimību!
Hilda Klarka ir sarakstījusi veselu klāstu grāmatu par savu darbu, tā rezultātiem, metodēm un aparātiem. Šīs grāmatas iespējams pasūtīt caur internetu www.newcenturypress.com . Viņas pirmā grāmata „Visu slimību ārstēšana” (The Cure Of All Deseases) ir visaptverošākā. Varu teikt ar pilnu atbildību cilvēku un sirdsapziņas priekšā, ka Latvija zaudē milzumdaudz, ja tajā nav plaši pieejams šīs grāmatas profesionāls tulkojums latviešu valodā! Tā ir tulkota arī krieviski (Ņeizļečimih boļezņei ņet). Toties angliski lasošie ļaudis to var brīvi (un legāli) iegūt no interneta pilnā apjomā www.drloyd.com/cure.pdf . Viņas nākamās grāmatas metodi konkretizē noteiktām slimībām (audzējiem, HIV/AIDS), bet pēdējā, - „Visu audzēju novēršana” (The Prevention of All Cancers) atkal tiek plaši un atzinīgi daudzināta.
Strādājot ar zaperu (un ne tikai ar to), jāņem vērā vienu nozīmīgu lietu - Klarkas kundze to nosauc par detoksi-slimību un ļoti uzskatāmā līdzībā izskaidro - „Iedomājieties, ka jums piesūcas ods; jūs to nositat. Tas gan ir beigts, taču pumpa un nieze kādu laiku saglabājas”. Tas nozīmē, ka pēc seansa saplosīto baciļu un vīrusu paliekas līdz ar visiem toksīniem joprojām ir organismā un masīvas infekcijas gadījumā var izraisīt smagu šoku vai labākā gadījumā - slimības simptomu saasināšanos, tādēļ jārīkojas ar apdomu un jācenšas šīs paliekas pēc iespējas ātrāk izskalot ārā.
Arī mēs, kopīgi ar draugiem-dakteriem, esam izmēģinājuši veselu plejādi zapera variantu un nākuši pie secinājuma, ka tas tiešām ir gadsimta izgudrojums. Diemžēl, mums nav bijis iespējas pastrādāt ar nopietnajām infekcijas slimībām, šai nozarē nav bijis pazīstamu ārstu. Sērijveida ražošanā šādas ierīcītes cena varētu būt Ls 10 robežās. Amerikā tādas piedāvā desmitiem firmu dažādās modifikācijās (kopā ar iepriekšminēto brīdinājumu, protams, - lietot vienīgi pētnieciskiem mērķiem), daudz ir arī neprofesionālu pakaļdarinājumu.
Interesanta informācija: kāds zinātnieks aprēķinājis, ka vidējais statistiskais Rietumu pasaules iedzīvotājs vecumā virs 60 gadiem, kuram nav nekādu akūtas saslimšanas simptomu, nēsā sevī ap 2 māciņām (nedaudz zem 1 kg) dažādu parazītu, baktēriju un vīrusu. Simbioze parasti ir miermīlīga, vienīgi saimniekam ir jābaro sava saime un jārūpējas par tās atkritumu aizvākšanu. Daži no šādiem „apakšīrniekiem” rūpēs par savu pārtikas bāzi ierosina saimniekā pārmērīgu apetīti, un tas kļūst resns, citi kļūst agresīvi. Zapers lieliski palīdz atbrīvoties no šāda balasta.
Angliski lasošiem ļaudīm, kam šādas lietas interesē, var ieteikt ļoti interesantu portālu www.educate-yourself.org un kāda fanātiķa savāktu adresu kolekciju www.stenulson.net/althealth/ahalinks.htm , kā arī www.sharinghealth.com. Tā ir tikai niecīga daļa no pieejamās informācijas. Katrs pats var „rakt dziļāk”.
Izmantoti Kārļa Grundšteina materiāli.
http://www.2v.lv/index.php/zintne/714-krlis-grundteins-par-orgonu-un-orgontu
http://www.parapsihologija.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=61&Itemid=94&lang=ru